Pāriet uz galveno saturu

Priekšvasara

Jāatzīst, notikumi pēdējā mēneša laikā bija neliels šoks, un lika vēlreiz pārdomāt savas izvēles, paradumus un uzvedību. Pagātnē pieļāvu kļūdas, kuras tikai nesen tā pa īstam aptvēru, un tamdēļ dziļi vīlos sevī. Bet ne par to būs raksts.
Saullēkts ceļā uz darbu
Cīrihē gaisā jūtams pavasaris. Vējjakas atstāšana mājās un saulesbrilles kļuvušas par ikdienu. Ar KK esam pasākuši pusdienot āra. Brīvdienas pavadu svaigā gaisā, piemēram, īsākos un garākos izbraucienos ar velosipēdu vai piknikā ar draugiem un kolēģiem. Vispār, jūtams tāds neliels satraukums par vasaras tuvumu. Jau esmu ieplānojis dažus sen gaidītus ceļojumus un pasākumus Šveicē un citur Eiropā, kuriem agrāk varbūt pietrūka drosmes un līdzekļu.
Bet ja par tagadni, tad siltums atgriežas arī Cīrihes reģiona mežos, un vietējais orientēšanās klubs atsācis pāris pēcpusdienas nedēļā organizēt atvērtos treniņus kartē, kurus ar lielu entuziasmu arī izmantoju. Līdz šim pārsvarā tikai skrēju pa meža ceļiem un takām, kas pēdējos mēnešos vainagojās ar atzīstama līmeņa sasniegšanu tempa ziņā. Tagad brīvi skrienu ar 4:45 min/km, kas ir tuvu pērn sasniegtajai fiziskās formas virsotnei. Salīdzinājumam, gada sākumā vilkos ar 5:20 min/km. Progress visdrīzāk skaidrojams nevis ar ātruma treniņiem, bet vienkārši svara kritumu pēc tam, kad pievērsos veselīgākai ēšanai ikdienā (kam gan varētu veltīt atsevišķu rakstu).
Līdz galvenajiem mačiem, Cīrihes maratonam un SOLA stafetei, vēl nepilns mēnesis, un ar katru treniņu tuvāk startam arvien nepacietīgāk gaidu to brīdi, kad atkal varēšu sajust sacensību garšu.
Bez skriešanas esmu pasācis apmeklēt jaunu treniņu sporta zālē. Precīzāk, nepilnu stundu gara un ļoti dinamiska grupas nodarbība ar svariem un paklājiņu, kurā tiek izkustinātas praktiski visas galvenās muskuļu grupas. Treniņš laikam iepatikās raitā tempa, motivējošas mūzikas un jautrās kompānijas (kolēģi no institūta un ārpus darba) dēļ, jo līdz šim par sporta zāles nodarbībām biju diezgan skeptisks.
Tāpat esmu nopietni pievērsies jaunu profesionālo prasmju apgūšanai. Pēc tam, kad Lieldienu brīvdienās Rīgā apmeklēju darba interviju pozīcijai, kas sākotnēji likās precīzi atbilstoša manai izglītībai, aptvēru, cik liela nozīme karjeras veidošanā būs tādām vērtīgām papildu prasmēm, kā programmēšana, datu apstrāde un analīze. Tāpēc ar lielu apņēmību pašmācībai esmu uzsācis tiešsaistes kursus šajā jomā.

Laika pašfoto
Vēl sociālajos tīklos sāku interesēties par pareizu bārdas audzēšanu un kopšanu. Sejas apmatojuma slīpēšana kļuvusi par manu jaunāko aizraušanos.

Nedēļām klausos tikai Arcade Fire. Gan jaunos, gan vecos gabalus.






Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...