Āgenskalna orientēšanās sprints

Drīz pēc vidējās distances Tukuma mežos startēju Lieldienu Balvā, orientēšanās sprintā Āgenskalnā. Mērķēju uzrādīt labāku rezultātu kā pērn, lai arī nekas par to sākumā neliecināja.

Iepriekšējā vakarā pirms sacensībām mazliet paskrējām gar jūru, un pēc dažām paātrinājumu sērijām ap saulrieta laiku spriedu, ka fiziski jūtos labāk kā pirms vidējās distances dienu iepriekš, un gaidāmais reiss nebūs nemaz tik mokošs. Kopā ar brāli vēl papētījām ceļu variantus pērn turpat notikušajam Pasaules čempionātam, un Āgenskalna kartē iegaumējām pāris strupceļus, no kuriem cerējām izvairīties distancē.

Brokastīs trīs stundas pirms starta pagatavojām auzu pārslu pankūkas, kas, šķiet, ir gana optimāla maltīte pirms gaidāmās slodzes, spriežot pēc glikozes-glikogēna enerģijas atdeves. Lai gan jāpiemin, ka brālis lielāko daļu lādiņa izšāva jau pirms starta.

Lieldienu Balvā šogad vīru elites grupā startēja pulciņš valsts izlases kandidāti, ieskaitot JT, un daži ilggadējie sāncenši - principiālie konkurenti.

Skrējienu uzsāku ar vēsu prātu, šķita, esmu maksimāli koncentrējies. Ceļā uz pirmo punktu jau izpētīju maršrutu nākamajiem četriem etapiem. Centos nepārforsēt sākumā, jo pēc pieredzes mani labākie sprinta rezultāti sasniegti reizēs, kad lielu ātrumu attīstu tieši distances otrajā daļā. Šoreiz tā nesanāca. Etapu pētīšana uz priekšu novērsa uzmanību īsi pirms 4. kp, kā rezultātā nepamanīju īsceļu cauri mežonīgai miskastei un apskrēju vairāku sekunžu līkumu. Distances turpinājumā atdūros pret mākslīgo sētu, tas ir brīdī, kad to fiziski ieraudzīju savā priekša, skrienot sesto etapu. Paveicās, ka ar straujo trajektorijas maiņu etapā kopumā daudz laika nezaudēju. 

Es gaismā

Veiksmīgi atrisināts septītais etaps pacēla mani uz 13. vietu tobrīd, kas bija arī augstākā pozīcija distancē, un, galvenais, augstāka kā pērn. Bet nākamajā etapā, akli sekojot jaunākam censonim, uzķēros uz distances plānotāja āķi, nepaskatoties punkta atrašanās vietas leģendu, kas lika griezties atpakaļ un labot kļūdu. Šis, savukārt, bija mans distances sliktākais etapa laiks, noslīdot trīs vietas zemāk, un garām paskrēja arī minūti vēlāk startējušais MS. Pāris nākamajos punktos orientēšanās likās mazlit triviāla, un vairāk domāju, kā tikai ātrāk paskriet. Vienkāršu izvēlējos arī maršrutu uz, manuprāt, distances sarežģītāko 12. kp. Tā vietā, lai izpildītu neintuitīvu S-veida trajektoriju, apskrēju kvadrātu ap kvartāliem. Turpinājumā, ieraugot 14. etapu, atcerējos Pasaules čempionāta GPS analīzi, un bez šaubām izlēmu skriet pa kreisi garajai mājai, kas, šķiet, ir īsāk kā pa labo pusi. 

Solis ceļā uz finišu

Distances izskaņā, skrienot uz pirmspēdējo kontrolpunktu, muļķīgi apmulsu pie tramvaja sliedēm, kuras nespēju ieraudzīt kartē. Nevajadzēja nemaz pievērst uzmanību šim līnijveida orientierim, bet lūkoties pēc krūmu pudura, pie kura punkts atradās. Rezultātā pazemoju sevi to dažu skatītāju priekšā ar minstināšanos, bet vismaz atvilku elpu pirms vairāk kā minūti garā finiša spurta, kurā uzrādīju labāko personīgo etapa laiku distancē.

Kopā 4.1 km garajā distancē uzvarētājam, JT, zaudēju divarpus minūtes un ierindojos 15. vietā no 20 startējušajiem. It kā varētu spriest, ka par 2% ātrāks skrējiens ļautu ielauzties desmitniekā, taču patiesībā biju apmierināt arī ar esošo rezultātu. Salīdzont ar pērn uzrādīto 15. no 24 startējušajiem, jāatzīst, ka šogad esmu vājāks.
Tomēr sacensības kalpoja par motivācijas devu trenēties vairāk skriešanā un biežāk piedalīties orientēšanās sacensībās. Sākšu ar kompasa iegādi un treniņiem kartē Cīrihes apkārtnē, kas tieši nupat sākušies.