Brizules vidējās distances atskats

Lieldienu brīvdienās uz vairākām dienām paviesojos Latvijā, un piedalījos divās orientēšanās sacensībās. Ja neskaita pāris Magnētus ziemā, pirms 10 mēnešiem Pāvilostas kāpās bija arī pēdējā reize, kad skrēju ar karti. Tā kā pavasarī vidēji vismaz trīs stundas nedēļā tagad sanāk paskriet, tad nolēmu šogad sacensībās vēl neatstāt elites grupu, lai arī tas nozīmētu cīņu tikai par nepalikšanu rezultātu tabulas apakšā. Priecēja, ka abās distancēs pieteicās vērā ņemams pulks spēcīgu vietējo orientieristu, un bija patīkami salīdzināt savu sniegumu, ja ne kopvērtējumā, tad vismaz atsevišķos etapos ar pārējiem.
Pirms sacensībām uzkāpu uz svariem - 82.5 kg. Esmu par 5 kg smagāks kā pērn šajā laikā. Pieņemšanās svarā šķiet loģiska pēc divkārt mazāka mēnesī noskrieto km apjoma un struktūrproteīnu īpatsvara pieauguma ķermenī. Tagad dažāda veida vingrošanās pavadu gandrīz trešdaļu no savām fiziskajām aktivitātēm.
Šajā rakstā atstāstīšu savus iespaidus par vidējo distanci Ziemeļu Divdienās, pēc tam arī Lieldienu Balvā.
Dodoties uz startu un iesildoties Brizules mežā, neloloju cerības par vietu TOP6, bet drīzāk neizdarīt neko muļķīgu tehniskajā izpildījumā, un pārbaudīt ātruma izturību mežā.

Vidējās distances sākuma daļa ar manu maršrutu

Distancē turējos pie stratēģijas skriet taisni, visur! Ja dažos pirmajos kp tas atmaksājās, tad uz 5. kp tas prasīja dažas liekas 5 m horizontāles un zaudētu laiku. Sapratu, ka neesmu tik stiprs kāpumos, kā varēja likties.

5 m horizontāles

Ieskrienot izcirtumā un lēkājot pār zariem zem kājām ceļā uz 7. kp, sajutu pagurumu. Sākumā uzņemtais temps izrādījās par ātru un distanci turpināju jau rezervētāk. Ceļā uz 10. kp par divām minūtēm panāca JK, kurš piedāvāja iesēsties astē, taču, šķērsojot izcirtumus, acīmredzami nespēju turēt līdzi.

Uz 12. kp atkal izvēlējos īsāko maršrutu, bet 40 m kāpums starp biezām eglēm mani nobeidza, un konkurentiem šajā etapā zaudēju vairāk par minūti, kuri izvēlējās skriet mazliet garāku variantu apkārt pa ceļu pa kreisi. 

Atlikušajos kontrolpunktos līdz beigām saglabāju vēsu prātu un bez tehniskām problēmām sasniedzu finišu, kur par četrām minūtēm mani beigās noķēra arī AR.
Kopā 5.9 km distancē DD zaudēju vairāk kā 7 minūtes un ierindojos 8. vietā no 10 dalībniekiem. Biju pilnībā apmierināts ar rezultātu. Patika atgriezties mežā un orientēties. Gribās vēl! Bet vispirms jānomet daži kg, lai varētu veiklāk paskriet.
Pieteicos Jukola stafetēm Tamperes apkārtnē. Divos mēnešos mērķēju uzlabot ātrumu mežā, atkārtot skriešanu ar karti tumsā, jo Ausekļa pirmās komandas sastāvā skriešu kādu no stafetes pirmajiem etapiem.