Via-ferrata un orientēšanās sacensības Šveicē ar vecākiem

Vasaras beigās tradicionāli Cīrihē viesojās vecāki un nu jau deviņgadīgais Kristofers, jaunākais brālis. Pastaigājām pa trošu ceļiem, startējām fantastiskās orientēšanās sacensībās un vienu dienu pavadījām arī Zermatt. Stundas brauciena attālumā no Cīrihes biju noskatījis salīdzinoši vienkāršu via-ferrata maršrutu pa klints kori apmēram 2000m augstumā., kas likās piemērots Kristoferam. Laiciņš pa dienu bija ļoti piemērots augstkalnei, tāpēc, daudz nedomādams, izlēmu ģimeni vest turp.

Brālis un tēvs pieāķējušies pie tiltiņa

Vispirms jāpiemin, ka kontrabandā no Latvijas vecāki ievērojami papildināja manus tūrisma inventāra krājumus. Telts, pumpis, alpīnisma sistēmas un karabīnes, kuras tagad pietiek ekspedīcījām četrām personām.
Maršruts sākās tehniski vienkāršs, bet pamazām kļuva arvien sarežģītāks un bailīgāks. Jāpiemin, ka pa ceļam bija iespēja neturpināt maršrutu un doties lejup no kores, piemēram, gadījumos, ja kāpšana paliek nebaudāma vai pasliktinās laika apstākļi. Sasnieguši kores augstāko punktu, iekodām līdzpaņemtās sviestmaizes, bet citās pauzēs noderēja rieksti un žāvēti augļi, lai atgūtu cukuru ķermenī. Tā saulainā pēcpusdienā lēnu garu paspējām mierīgi iziet visu trešās un ceturtās kategorijas maršrutu, kas prasīja nedaudz vairāk kā trīs stundas. Visgrūtāk laikam gāja tieši lejupceļā, kad taka veda pa stāvu nogāzi, un kājām dienas beigās tā bija liela slodze. Ievērojām arī tuvumā esošo sestās kategorijas maršrutu, taču tobrīd tas šķita par sarežģītu un varējām tikai gudri spriest, kā būtu.
Nākamajā dienā piedalījāmies orientēšanās sacensībās, kuras norisinājās pasakainā apvidū netālu no Engelberg. Superīgi jau likās, ka uz sacensību centru, kurš atradās 1600m virs jūras, braucām ar vagona pacēlāju. No centra skata pavērās spīdīgs ezers, kura malā varēja manīt tipisku orientēšanās sacensību skatu - uzslietas nojumes, lentas un bars tramīgu orientieristu.

Jau pirms starta biju izpētījis, ka apvidu pārsvarā veido ganību pļavas ar dažām stāvām nogāzēm, taču pārmērīgi kāpumi nav gaidāmi. Tā kā šīs bija jau trešās orientēšanās sacensības Šveicē šogad tad ambīcijas bija augušas un biju pārliecināts, ka rezultātos varu iekļūt labāko 50% starpā. Nelielu spriedzīti starta koridorā sagādāja Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvēja vidējā distancē, kas ar mani vienā starta minūtē īsajos šortos stājās blakus. Ceļā uz K punktu tā vietā, lai koncentrētos savai distancei, pat lieku reizi atskatījos.

Distance ar manu trajektoriju

Ja par par pašu distanci, pēc iekrātās pieredzes iepriekšējos mačos šoreiz pirmie etapi pļavas nogāzē, kontrolpunkti aiz akmeņiem un klintiņām bija jau pazīstami un skrējiens bija manāmi drošāks. Sekojošie punkti kartes austrumu daļā arī likās tikai formalitāte. Kāpumā uz 7. kp sajutu smagumu kājās, kas visticamāk sakrājies pēc iepriekšējās dienas pastaigas kalnos. Kartes lasīšana kļuva paviršāka, un neuzmanība noveda pie nepietiekamas apvidus ģeneralizēšanas, tāpēc sanāca izmest līkumu caur lieku kontrolpunktu ceļā uz 7. Tikmēr mani panāca aizmugurē startējušais itāļu orientierists, kura solis un prasmes pēkšņi pārliecināja mani tam iesēsties astē. Centos turēties līdzi par katru cenu, vaairākus etapus pēc kārtas, brīžiem pat izvēlējos netērēt laiku kartes un leģendas lasīšanai. Temps bija apmēram tāds, kā skrietu sprinta distancēs. Tā kā etapi šajā daļā bija īsi, tad, izmantojot taisnākus mikro variantus, spēju turēties cieši aizmugurē, kaut arī itāļa temps bija ievērojami lielāks par manu komforta zonu. Atsēdēšana savā ziņā atmaksājās, pa ceļam manīju, ka apsteidzam vēl pāris priekšā startējušos, kuri arī centās iesēsties vagonā, pārvarā nesekmīgi.

Maldīšanās uz 14. kp

Uzrāpšanās pa stāvu klintiņu 14. etapā mani mazliet apdullināja, iepaliku. Mēģināju tālumā saskatīt pēdējo piesaisti un pašu kontrolpunkta prizmu, taču biju izvēlējies nepareizo akmens bluķi, un rezultātā vismaz divas minūtes apskraidīju tuvumā esošos bluķus bez konkrēta plāna. Atlikušo distanci turpināju viens. Uz 15. kp skatam pavērās iespējams lielākais kāpums distancē, gandrīz 100 metri augšup, kurus principiāli gribēju uzskriet, taču agrāk vai vēlāk pārgāju soļos. Šajos brīžos, šķiet, neapzināti motivēju sevi trenēties vairāk. Distances beigās vēl vairāki interesanti īsi etapi ar strauju virziena maiņu, kuriem spēju savākties un pabeigt distanci bez problēmām.
Finišēju ar rezultātu 43. no 54. Zināju, ka esmu daudz laika atstājis kļūdās, taču negaidīju, ka rezultātos būšu tik zemu. Bet kopumā pēc sacensībām biju ļoti priecīgs. Gribās startēt vēl, tāpēc plānoju rudenī vēl pāris mačus.
Pēc orientēšanās sacensībām braucām dziļāk Alpos. Pa nakti palikām Zermatt, kur pamatīgi ietaupījām uz dārgajām naktsmājām, paliekot draugu dzīvoklī. Lieldienās jau pabiju Zermatt, toreiz nogāzes vēl klāja sniegs. Šoreiz kalni Materhorna klints apkārtne bija zaļi, un gaiss pilsētiņā patīkami silts.
Nākamajā rītā piecēlos ap saullēkta laiku, kad Materhornam izgaismota bija vien pati spice, paķēru botas un izgāju izskriet nelielu riņķīti. Likās fantastiski tā.

Rīts Zermatt

Pēc brokastīm jau kopā ar vecākiem salikām somā vējjakas, pusdienas un ūdeni, un ilgi nekavējoties devāmies augšup Riedelalp virzienā. Laika ziņās solīja lietu dienas otrajā pusē, tāpēc lieki nekavējāmies. Spirgtajā rīta gaisā mūsu solis bija negaidīti raits. Ik pa brīdim piestājām pavērties apkārt ne tikai uz pelēko ragu, bet arī vāverēm un putniem, kuri todien izskatījās traki saimnieciski un aizņemti priežu silā. Pēc pusotras stundas gājiena tikām cauri mežam, nonācām Riedelalp pļaviņā, kuru sākotnēji plānojām kā dienas augstāko punktu, taču nenoliedzami bija pārāk agrs, lai jau dotos lejup, un pēc nelielas pauzes devāmies augstāk. Spriedām, ka lietus mākoņi pāris stundas kavēsies un solis ir gana raits, lai pakāptos pārsimts metrus augstāk, līdz nākamajam restorānam. Tur nonācām tieši laikā, kad uz koka terases sāka spēlēt mūzikas instrumentus. Ieturējām glītas pusdienas ar skatu uz nu jau daļēji mākoņos ieskauto panorāmu. Lejupceļā izmetām loku gar ledāju parku un trošu tiltu. Lai arī debesis kļuva arvien tumšākas, tomēr paspējām mājās pirms lietusgāzēm.