Tā nu tā. 7.martā 5:00 piecēlos, iekāpu busā un atkal likos slīpi pa visu pēdējo rindu. Un tad, kad pamodos - visapkārta baltas pļavas, acīs saule un motora rēciens. Esmu Vidzemes pašā vidū - Vecpiebalgā. Ciems sastāv no krustojuma, pasta, skolas, veikala un pāris mājām ap to. Tātad esmu kārtējā čuhņā! o_O
Tātad, mērķis tam visam bija pavērot WAR piedzīvojumu sacensības, apceļot tuvējos slēpņus, pagāzēt pa lauku čūskām un pavārtīties sniegā. To arī 17 stundu laikā paspējām sadarīt. Pa vidam neatteicām pavest kādu gabaliņu dažādus stopētājus, komandas, vietējos iedzīvotājus, mazgadīgas meitenes, un par to, protams, iekasējām līdzekļus. Pēc pusdienām un cukuru iepirkšanas beigās sanāca, ka mūsu bilance ir plusos.
Jā, uzsmērējām arī sniegā kādus pārdesmit sniega enģeļus un mazliet pasauļojāmies.
Der atzīmēt, ka Vecpiebalgā dzīvojuši pirmā realistiskā romāna autori - Brāļi Kaudzītes. Daudzi ciemā sastopamie objekti (baznīca, kapi, krogs) ir tie paši, kas atrodami romānā. Ja kāds vēl nezin par ko iet runa, tad varbūtu tieši tu izšmauci un neizlasīji Mērnieku laikus?
8. marts? hmm.. Nevienu neapsveicu. Nezinu kapēc. ā Varbūt tāpēc, ka man ir iedzīti kkādi stulbi aizspriedumi par šādiem svētkiem.
Līdz pusdienslaikam - Reāli Slinkoju. Nekādīgi nevarēju sevi kkam piespiest. Vnk peldēju starp sekundēm, minūtēm, stundām
..Līdz brīdim, kad Marta beidzot mani piespieda kko izdarīt lietderīgu. Tikai tad sapratu, cik ārā ir ideāls laiks. Viņai bija auto vienai pašai. Veiksmīgi.
Vakarpusē tika atzīmēti kārtējie 18. Šoreiz Andrejsalas apkārtnē. Sākām ar simbōlisku distanci Andrejsalā, jubilāra zīmētajā kartē, kur pēc paroles (VOMBATI ATPŪŠAS) nosaukšanas kkā netīšām izdevās pat uzvarēt. Kas ir ''Vombati''? Turpinājām ar galda spēlēm - es izvēlējos pokera galdu. Šis nu bij kkas. Likmes, emocijas, zaudējumi, pāri un azarts.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!