Pāriet uz galveno saturu
Pirms nedēļas tika atklāta orientēšanās sezona ar pirmo kausa maču. Nolēmu, ka mazliet pakomentēšu savu veikumu.
Sacensību apvidus bija Tērvetes dabas parka teritorija - liels ātrums un daži 30m kāpumi.

1. diena. Vidējā distance. Saulains laiks un 4.8 km.
Jau 24 stundas pirms starta sāku veikt dažādus pasākumu, lai pēc iespējas labāk sagatavotos distancei. Liekas, ka visu izdarīju pareizi, jo pirms starta pašsajūta bija ideāla. Protams, daudz pozitīvu emociju tika gūts satieko kādu laiku neredzētus cilvēkus. Diena bija kā radīta sacensībām.
Tad, kad izrāvu karti no kastes, uzreiz atcerējos to sajūtu, ko biju pa ziemu jau piemirsis. Distanci sāku ātri un pārliecinoši. Pirmie 3 kp bez kļūdām. Pie 4. iestājās neliels apmulsums, kad ieraudzīju citu kp, un tas prasīja ~ 30 sekundes, tāpēc mazliet piebremzēju ar tempu un vairāk  pievērsu uzmanību kartei. 11. kp atstāju kādas 15s, jo vnk distances laikā gandrīz neizmantoju leģendu. Nākamais kp tika paņemts pateicoties parka apmeklētājiem, kas dāsni pateica, kur kp atrodas. Distances laikā atradu balansu starp ātrumu un precizitāti, un tas ļāva brīžiem vnk lido pa ledainajiem parka celiņiem - tā ir vidējās distances atslēga. Pēdējā trešdaļa tika veikta diezgan rupji, jo paļāvos tikai uz kompasu un virzienu - virziena noturēšana šodien strādāja ideāli. Pēdējos 2 kp spiedu ārā visu, un finišā tikai ar lielām pūlēm nodzinu kādu no veterāniem. 
32:16, ~2 minūtes dažādās kļūdās.
+1:50 līderim
4.vieta

2. diena. Garā distance. Saulains rīts. 9.1 km
Pirms starta uztraucos par pēdējiem 2 km distancē, jo likās, ka tas būs lūzuma punkts. Pašsajūta ļoti laba. Neizvirzīju nekādus mērķus, tikai izstrādāju taktiku kā šos pēdējos 2km pārvarēt. 
Distanci sāku ar labu tempu, kurā jutos labi un neradīja problēmas kartes lasīšanai. Pēc 6. kp tika pieļauta dienas lielākā kļūda, kurai vēljoprojām nevaru atarast izskaidrojumu. Tā vietā, lai skrietu pa ceļu, es izvēlējos variantu pa mežu caur gravu un upīti. Kaut arī ieguvu ~ 50m, laiks ko zaudēju laužoties caur zariem bija pārāk liels. Bet nekas vēl nav zaudēts, jo priekšā vēl 7km. Uzņemtais temps vilka mani cauri distances vidusdaļai, līdz vienā brīdī mazliet saminktstinājos, un tād ēs mazliet apjuku, tas prasīja 2 minūtes. Kaut arī kļūda nebija tik liela, tomēr viss distances ritms tika izjaukts, un pie beigām iestājās Besis. Bet nu finišu vnk nobliezu! 

1:00:27
+8:51 līderim
10. vieta

Kopumā ar rezultātiem esmu apmierināts. Sacensību mērķis tika izpildīts - nedabūt DSQ.

Komentāri

  1. Prieks bija redzēt tavu 1.dienas rezultātu. malacis. ;)


    Man gan izdevās iegūt DSQ .

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...