Pāriet uz galveno saturu

Par Atlasēm.

Sestdienas rītu sāku ar nelielu devu auzu pārslu un 20 minūšu skrējienu caur Mežaparku. Secinu, ka 2 dienas pirms starta taisīt ātruma treniņu nav pats labākais variants - protestē gandrīz visi kāju muskuļi, un tas neliecina par neko labu. Pēc pāris stundām ierodos Secē - ciems ar vienu krustojumu, skolu un 2 veikaliem. Sacensību centrs pārsteidz ar garo rindu uz reģistrāciju un lietus mākoni. Serviss - neatbilstošs. Iesildos, staipos, koncentrējos, p p pī...    paķeru 5as kartes un metos vidējā distancē. 
Mazliet smidzina. Pēc mauciena uz 1. kp atkal tā pati sajūta kājās kā no rīta. Nav labi. 2ajam kp paskrienu garām un tas prasa ~20  sekundes. Un līdziga situācija arī uz nākamo kp. Neliels stresu un sāku lamāties uz kompasu. Galvā skan Jai ho. Uz 5. kp virziens pagriežas par 30 grādiem, un nu jau mans pacietības mērs sāk izsīkt. Problēmas ar virziena noturēšanu vajā mani visu distanci līdz vienā brīdī, ap 10. kp,  gribas to sist pret priedi, bet rodas cits variants- turpināt skriet savā, lēnākā tempā. Vairs nekļūdos, bet ātrums ir pāŗak mazs, lai konkurētu ar līderiem. Par distanci kopumā - Katastrofāli! 10. vieta. Tas nekam neder. Visu gribas novelt uz 4dienas treniņu - tas nebija vajadzīgs.
6.2 km
46:52 (-5:49 līderim)
7:29 min/km

Pēc pusdienām un rallija Aizkrauklē un 3 saldējumiem ir pienākusis kārta vakara sprintam caur ciemu, par kuru pieminēju sākumā.
Uz 1.kp uzstādu labāko laiku un līdzīga situācija uz 2. - labs sākums, bet NĒ! 30 sekundes riņķoju ap kkādu sūdu čupu, kas kartē apzīmēta kā mikropaugurs - 3.kp. Šeit paliek manas cerības par kkādu izlasi. Kļūda laikam tika pieļauta rupjās o-tehnikas dēļ šajā etapā. 
Pārējā distance paiet vidēji ātrā tempā, kaut arī tas netuvu nebija tāds, kādu vēlējos. Kāju muskuļi spiež mani pie zemes, bet tieku līdz galam bez kļūdām. Rezultātos parādos ar 7. laiku. Pēc finiša iegrimstu dziļās pārdomās par pēdējām 3 nedēļām un neveiksmīgo 4dienas tr, bet nelāgais garastāvoklis ātri pagriežas atpakaļ, kad Jānis vicina dzelteno kluba karogu svinot uzvaru! Ar to arī viņu apsveicu.
2.7 km
12:45 (-1:15 līderim)
4:45 min/km

Vakars tiek pavadīts lauku mājās tuvāko kluba draugu kompānijā ar makaroniem, ceļu iezīmēšanu, nestandarta treniņu plānošanu, smiekliem.
No rīta auzu putra un jogurts. Secē saulains laiks. Garā distance.
Sākums padodas ideāli, vienīgais kāju muskuļi spiež un neļauj atīstīt ātrumu. Līdz distances vidum esmu otrais. Paceļam panākto pāris konkurentus, punktus ņēmu ideāli. Bet tad mani pievīla virziens par 45 grādiem. Un tā palēnām viss sākās. Kļūda sekoja kļūdai. Katrs nākamais kp. prasīja arvien vairāk zaudētās sekundes, minūtes un vietas. Beigās vnk aizgāja ciet! Tā sen man nebija bijis, bet tagad es zinu kā tas ir. Tu vnk vairs neko nefilmē - ieslēdzas tāds kā autopilot, un ja viņš nav kārtīgi noregulēts, tad ir čau! Beigās atkritu līdz 10. vietai. 
7.3 km
53:30 (7:52 līderim)

Kopvērtējumā 9. vieta. Augstais mērķis par atlasīšanos netika izpildīts, bet par spīti visām neveiksmēm un veiksmēm kopumā par sacensībām esmu apmierināts, jo kkas līdzīgs pēdējoreiz bija tikai pagāšgad Nītaurē. Bija interesanti paskriet kartē, kurā skrienot brīžiem liekas, ka zīmētājs šeit nav bijis. 
Apsveicu Beāti un Jāni ar kvalificēšanos!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...