Šodien redzēju žirafes. Es viņas pilnīgi saprotu - jāpieliecās, lai iekļūtu mājā.
Bet ja ne par žirafēm, tad par manām meitenēm gan nezinu kāpēc, bet likās, ka šī bija pēdējā brīvā tikšanās ar viņām. Kkas liek domā, ka nākamos 3 mēnešus bez īpašas piepūles nekas nesanāks. Ceru, ka vasarā atbrauksi uz jūru.
Bez tā ir radusies vēlme parunāties par, ap un ar Martas jaunkundzi. Tikai vajag atrast brīdi. Īsto brīdi.
Rīt pēdējā diena uz Lavīzes ielas bruģa.
Un vēl kas. Esmu ievērijs, ka, ja aiziet gulēt pēc pusnakts, tad pazaudē diezgan lielu daļu no nākamās dienas. Tā netīšām var palaist garām visu vasaru vnk guļot agros rītos.
Šodien klausos vakardienas kalna tr melodiju - ''Rīts ir neparasts'' no Kārļa Kazāka.
Latvijā IR indie rock pārstāvji, kas aizķeras manā playlistā!
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!