Pēc nepārāk laba miega un brokastīm pametām Gaiziņu un bruacām uz Kusu. Pēc neliela loka izmešanas mēs ierodamies Kusā, kur aizpagājušo ziem jau pabiju nometnē. Apmākušās debesis un liels skaits dalībnieku mūs sagaidīja sacensību centrā. Prognozes par distanci bija atšķirīgas, bet viens nu ir skaidrs - sarežģiti tehniska distance būs.
Pirms starta nāk miegs, un žāvājoties paiet iesildīšanās laiks. Uzreiz pēc starta jau tiek pieļauta 5 sekunžu kļūda, aizskrienot uz nepareizo pusi pa ceļu, un tas dod motivāciju uz 1.kp skriet maksimāli ātri, jo ~ 85% no etapa bija jāveic pa ceļu. Tikai uzticēšanās sev ļauj punktu paņemt bez raustīšanās un kļūdas. Tālāk seko vairāku lieku kp apmeklēšana, jo viņi vnk sanāca pa ceļam. Zemas eglītes un dažādi citi blīvi saauguši koki liedz atīstīt ātrumu 2. etapa sākumā, turpretim otrā daļa ved pa ceļu. Skrienu ar vidēju ātrumu. Nav nekas, kas liktu man piespiesties un skriet ātrāk. Līdz distances vidum viss rit gludi, bet tad rodas vēlme padzerties dzelteno ūdeni. Jau pēc pāris minūtēm visa vēdera apakšējā daļa tiek sarauta krampī un nežēlīgi sāp sāns. Bezspēcīgi lēnām eju pa ceļu un noskatos, kā garām paskrien skrējēji, kurus biju apdzinis. Tā velkos pa mežu līdz pat pirmspēdējam punktam, kur beidzot sāku skriet ar pieklājīgu ātrumu. Atstātajām sekundēm vairs nav jēgas, jo ātrums šodien bija katastrofāli zems. Rezultātā uzrādu 15. laiku.
8.9 km
1:16:18
15. vieta
+15:49
Šīs nedēļas beigās došos uz Somiju, kur mans klubs aizvadīs gada nozīmīgākās sacensības, 7 etapu stafeti - Jukolu. Arī man ir iedalīts etaps komandā. Man šīs sacensības asociējas ar nerimstošu cīņu visas distances garumā, jo visi dalībnieki ir tavi konkurenti. Visu distances laiku ir tā sajūta, kas parastās sacensībās mēdz parādīties tikai finišā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!