Pāriet uz galveno saturu

Jukola 09

Plāni par šo braucienu jau tika kalti agrā pavasarī, kad tika izlemts, ka uz Somiju brauksim ar sarkano busiņu un brauks visa mana ģimene, jo metīsim līkumu caur Tamperi, kur atrodas milzīgs atrakciju parks.
Diezgan lielas problēmas man sagādāja gulēšana. Jo pēdējā nakts, 5.5h, bija uz kuģa. Un arī iepriekš sanāca maz gulēt. Tas nav labi, ja sacensību nakti tikpat kā negulēs, un jāskrien būs agri no rīta. Bet visu izlaboju, kad pārējie devās uz atrakciju parku. Es izvēlējos pakārtot visu savam startam, un 4 h, kamēr citi braukājās pa kalniņiem, es ziedoju gulēšanai.
Ap 18iem iebraucām Mikkeli. Tākā ieradāmies 24h par vēlu, tad mūsu auto tiek novietots 5km no sac. centra. ''Nu nekas, laikam būs jāiet kājām'', tad mūs izglābj autobuss. Ātri atrodam mūsu klubu un uzceļam telti. Nepilnas stundas laikā es uzzināju visu informāciju par apvidu, kārtību, savu komandu un kā veicies meitenēm. Kad līdz startam mazāk kā 2 h, tiek izlemts taisīt filmu. Interevijas, labākie momenti un kadri. ~ 5 minūtes pirms starta pārņem tāda nereāla sajūta. Viss kustās, kkas sāk briest, visa uzmanība tiek pievērsta starta vietai, kur sapulcējušies 1,4k dalībnieki. Pēc šāviena viss pūlis sprinta tempā bliež pa stadionu līdz K punktam. Bliežam arī mēs ar kameru rokās. Grūstīšanās un bļaušana gan starp skrējējiem, gan skatītājiem. ''Uz pirmo kp bija Tāds etaps, es nejokoju, Tāds etaps'', pēc finiša experess intervijā atzina Jānis. Viņam šogad nepaveicās. Tad jau iestājās nakts un es sāku lēnām gatavoties savam 4. etapam. Mana, Auseklis 2 LAT, komanda ir nokritusies līdz 841. vietai. Tas nozīmē, kam man atkal būs jācīnās ar opjiem.
Tātad par manu distanci. Starēju ~ 5:00 no rīta. Jau sākumā uzņēmu ātru tempu un sāku savu neapturamo kāpienu augšup. Sāku kā 841ais, un pie 4,1 km atzīmes esmu pakāpies par 138! vietām. Ir temps, ir ritms, un jūtos lieliski. Orientēšanās tehnika man šoreiz ir savādāka. Es izmantoju tikai virzienu un veiksmi, lai izvēlētos pareizo vagu, jo skriet pa tām var ļoti ātri un precīzī. Pie 7,1 km esmu vēl par 45 vietām augstāk. Tālāk seko mana vienīgā īstā kļūda apmēram uz 90 sekundēm, un pie 8,6 km pacēlos tikai par 20 vietām. Uz beigām skrienu gandrīz viens. Sāk nākt miegs. Samazinu ātrumu un tādā kā autopilotā arī veicu distances beigas, Bet RSP puiši ar Anatoliju T priekšgalā pamodina mani finiša taisnē ar skaļiem saucieniem. Atveras ceturtā elpa un pēdējos 100m uzkāpinu par godu viņiem un nākamajam etapam.
Pēc finiša esmu apmierināts. Praktiski nekļūdījos, pacēlu komandu uz augšu par 202 vietām un cerams ieguvu uzticību Priekšnieka acīs, lai nākamgad varētu skriet Ausekļa stiprākajā komandā. Ja bija uzstādīts kāds mērķis, tad to izpildīju.
9,4 km,
1:05:38,
6:51 min/km,
156. vieta etapā
KARTE: Sākums, Vidus

639. vieta komandai pēc mana 4. etapa,
532. vieta komandai pēc finiša.

Vēl pēc finiša notriecu visu savu kabatas naudu saldumos, jo tā nu tagad ir tradīcija, Jukolā jānopērk garās lakricas čūskas, kur tām ir liela izvēle garšu un krāsas ziņā.

Šorīt, pārlasot zaļās lapas, pamanīju savu vārdu. Esmu slavens!!!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...