Pagājusī nedēļas nogale iesākās ar seklu pokera vakaru. Līdz ar to piektdiena pagāja diezgan miegaini, un dienas ritms tika mazliet iedragāts.
Brīvdienās gāzēju uz Brenguļiem, kur norisinājās Valmieras atklātais čempionāts. Spilgta saule un karstums mūs sagaidīja sacensību centrā. 9 km garā distance pa dienas vidu bija īstens izaicinājums. Pirms starta jutos ļoti labi. Bija sajūta, ka noskriešu labi. Distances sākumā jau ievēroju, ka būs interesanti. Pirmie kp tika paņemti bez kļūdām. Panācu E.Bričonoku, kurš cieši sekoja. Itkā centos par to nedomāt. Zinot pagājušo gadu, biju ļoti piesardzīgs un uzmanīgi sekoju kartei. Izvairījos no iespējām kļūdīties. Un tad nāca kļūda, par kuru nebiju nemaz iedomājies. Neko nenojaušot lauzos cauri avenājiem un citiem sū gar izcirtuma malu līdz pēkšņi ieraudzīju Gauju: ''Kkas nav!'' Esmu izmetis pamatīgu līkumu.
Šis bija distances lūzuma punkts, nesasniedzot nemaz pusi no kopējā garuma. Cīņas spars bija krities, un tagad es skrēju ar domu, kad parādīsies Jānis. Kļūdu limits netika izsmelts, jo ieberzos nepārvaramā purvā, kurš kartē nemaz neizskatījās tik dziļš. Kad ūdens līmenis bija virs nabas un kājas sāka grimt pārāk dziļi, griezos atpakaļ. Tika zaudēts vēl laiks, un JT jau bija klāt. Vēl tikai uz 8. un 10. kp tika atīstīts liels ātrums. Pārējā distances daļa bija cīņa jau pašam ar sevi. Brīdī, kad likās, ka vairs nevienu nesatikšu, parādījās K.Baltacis, kuram šodien neveicās vēlvairāk. Vēl lielākas kļūdas distances otrajā pusē likās diezgan mazsvarīgas. Finišēju ar diezgan bezcerīgu skatienu.
Apvidus gan bija interesnats. Distance veda caur sarežģītu vecupju rajonu, tipisku Magnēta mežu un fiziski smagu purva pārskrējienu. Bija vērts braukt tik lielu gabalu no mājām. Bet garā distance nav mana specialitāte.
9,1 km veicu 1:19:42
~13 minūtes kļūdās
+17:22 Raivo
Dienas otrā daļa tika pavadīta ar ledainu Coca-Cola rokās Valmieras futbola stadiona tribīnēs.
Svētdien piecēlos 2,5h pirms starta, jo gulējām teltī netālu no sacensību centra. Paredzēti nepilni 5km ar uzvarētāja laiku, 3o minūtes. Vidējā distance. Noskaņojos uz tehniski sarežģītu distanci, jo atkal atcerējos pagājušo gadu, kad rezultāti praktiski nebija prognozējami. Pirms starta nojautu, ka ātrums šodien man nebūs diezgan liels, tāpēc visu uzmanību pievērsīšu kartes lasīšanai, bet brīdī, kad paķēru karti, kājās atgriezās vieglums. Pirmie 2 km izcēlās ar lielu ātrumu, un ar orientēšanos grūtības nebija. Un tad nāca distances interesantākā daļa (5.-11. kp). Gandrīz visi manas grupas dalībnieki šeit pieļāva lielas kļūdas. Biju super piesardzīgs un liku lietā visu savu pieredzi un prasmes. Kaut arī uz 8. kp tika pieļauta maza kļūdiņa, šo daļu veicu pārsteidzoši labi. Tālākie kp nesagādāja grūtības un nevajadzētu arī, bet skrienot uz 18. kp pieņēmu nevajadzīgu lēmumu nogriezt 20m līkumu, un tas man maksāja vietu 3niekā. Ieskrēju galīgā purvā un vēl apjuku, kad ieraudzīju grāvju krustojumu, kura nav kartē. Ai, tur arī tika pazaudēta doma par ideāli veiktu distanci.
4,9 km, 35:38
+2:05
Vakara treniņā secināju, ka garajā distancē esmu guvis kājās muskuļa traumu. Tas liedza man atīstīt lielāku ātrumu arī vidējā distancē. Sen nebiju guvis kādu traumu sportā, bet tagad man, nudien, traucē skriet sāpošais muskulis. Cerēju, ka līdz šīrīta garajam treniņam būs kas mainījies, bet sāpes ir jūtamas. Intervālus veicu ar 80% intensitāti. Laikam būs jāpamaina plāns, bet palikušas tikai 5 dienas līdz izbraukšanai uz Ungāriju.
Jau kādu nedēļu mājās ir bezvadu internets. Šodien izmantoju vienu no tā priekšrocībām. Matos vējš, klēpī laptops un guļu šūpuļtīklā, rakstot šo. Varen labi!
Es gan tam purvam, pēc kura tevi panācu, izmočīju cauri.
AtbildētDzēstBet vispār Tev ir diezgan laba forma, man šķiet.
Do it hard Ungārijā!