Saulains un vēss laiks bija ideāli piemērots skriešanai. Pirms starta gatavojos pierādīt, ka vidējās distances šogad ir mana specialitāte. Es biju gatavojies uz tehniski sarežģītu distanci. Jutos labi gan fiziski, gan psiholoģiski. Visam vajadzēja būt kārtībā.
Ātri sāku distanci, un tik pat ātri arī visu zaudēju.
Kā redz, pēc 2. kp skrēju daudzmaz pareizā virzienā, bet tad ieraudzīju apkārt vairākus cilvēkus staigājot apkārt un rokot. Man, protams, arī vajadzēja apstāties, sākt šaubīties, skriet visiem pakaļ un pieņemt stulbus lēmumus par manu atrašanās vietu. Tā rezultātā atstāju 4,5 minūtes un kkādu rezultātu.
Kad kp tika atrasts, izdomāju planu turpmākajai distancei - paļauties tikai uz veiksmi. T.i. orientējos diezgan rupji un skrēju maksimāli ātri. Protams, ka tā darīt nav gluži prāta darbs, un finišā man paziņoja, ka neesmu paņēmis vienu kp. Rezultāts? DSQ. KARTE
Es to visu ļoti ātri aizmirsu, un jau vakarā kopā ar dažādiem tēliem iemirkām pilsētas kvartālos. Pabiju īstā zvejas ostā, kur smaka un skats manās acīs bija kā citā pasaulē. Kastes ar Reņģēm, mazi kuģi, noliktavas, čigānbērni un kaijas. Ļoti patīk šādas vietas.
Nākamajā rītā uz dienvidiem no Ventspils norisinājās Latvijas čempionāts stafetē. Pērn mana Ausekļa komanda izcīnija sudrabu. Šogad gājām uz zeltu!
V18 Auseklis team 1:
1. etaps - Andrjuha. Cilvēks, kurš kādreiz bija neprognozējams, bet pēdējā laikā jau diezgan prognozējami ierindojās rezultātu apakšgalā, bet, kā teica kāds no Ausekļa bosiem, ''katrs loks mēdz kādreiz izšaut''. Uz to mēs arī šodien cerējām.
2. etapā es. Pēc vakardienas rezultātiem man šeit nemaz nevajadzēja atrasties. Bet pēc plāna man vajadzētu celt komandu pēc iespējas uz augšu, lai
3. etaps, vidējās distances vicečempions, Jānis Tamužs varētu nokļūt tuvāk līderiem, un tad jau viss būtu viņa rokās.
Andris man nodeva stafeti kā piektais, 14 minūtes aiz līdera. Ļoti zemu, bet ar to mēs bijām rēķinājušies. Sīki izzīmēts reljefs un sarežģiti varianti neļāva atslābt ne brīdi. Skrēju viens, un tas neradīja problēmas koncentrēties. Līdz skatītāju kp es nepieļāvu nevienu kļūdu, un kāds kliedz, ka esmu 3. Es neticēju, drīzāk domāju, ka viņi tā saka, lai nepadodos. Tālāk skrēju vēl piesardzīgāk, jo pēdējais kilometrs parasti ir stafetes ''odziņa''. Tas atmaksājas, un, manuprāt, vienu no sarežģītākajiem kp (13.) visā sezonā paņēmu perfekti. Uz nākamo kp izmetu nevajadzīgu līkumu, bet kopējo rezultātu tas maz ietekmēja, jo Jānim nodevu stafeti 4 minūtes aiz 2. vietas. Es pacēlu komandu uz 3. vietu, un savu darbu biju izdarījis. Tagad atlika tikai gaidīt. Drīz vien uzvaru svin Ogres komanda, kuras pēdējo etapu burtiski nolidoja Raivo.
Neliels stress, un Jānis kopā ar Kārli ieskrien sacensību arēnā. Starp viņiem pāris sekundes pēdējā kp. Cīņa finiša 110 metros par 2. un 3. vietu. Visi bļauj, nežēlīgs ātrums, sakosti zobi.
Un Jānis rāda Ausekļa cienīgu finišu. Jānis izrauj 2. vietu par 1 sekundi pēdējos ~ 10 metros. Sajūtas neaprakstāmas.
Jā!, Mēs to izdarījām, kaut arī stundu iepriekš tāds rezultāts likās neaizsniedzams.
5,7km, 49 min, 6:59 min/km. KARTE
Apsveicu!!
AtbildētDzēst(: