trešdiena, 2009. gada 28. oktobris

Tagad mājās.

Ar labiem nodomiem svētdienas gaišo dienas laiku pavadīju klausoties vidusskolas ķīmijas kursu. Prieka pilns par gaišo skatu uz nākotni izgāju no RSU. Ar L vēl grauzām pasaulē labākās energy-mints. Līdz šim varēju teikt, ka viss ir kārtībā. Gribējām aizbraukt kko iekost,
bet tad sākās izmisīgs ceļojums pa grāmatu plauktiem meklējot Cs noteikumu 135.4 punktu. Man tika piespriests 30Ls naudas sods (ATKAL!) par automašīnas novietošanu tuvāk par 3m no nepārtraukta balta ceļa apzīmējuma, līnijas. Es necentīšos jūs pārliecināt, ka par kko vēl varētu diskutēt. Vienkārši vajadzēja braukt ar vilcienu. Un tā arī darīšu. Nākamās 24h praktiski nesmaidīju. Ar to vakars nebija beidzies. Braucot mājās, ceļu policija parūpējās par vēl vienu sprādzienu manā budžetā. Savā pilsētā apturēja par izdegušu lukturi, un skaidri apgalvoja, ka likums nosaka 20Ls. Tad gan es vairs neizturēju, un pastāstīju visu, ko domāju par sakarību starp valsts nodokļu sistēmu un nodarbinātību. Pēc vairāku minūšu pārrunām man izteica tikai brīdināju. Diena - dir*ā b*e! RSU tuvumā tagad nerādīšo!

Labākie draugi, kas atnāca ciemos pie manis nedēļas sākumā, paldies viņiem, uzlaboja manu garastāvokli. Svinīgi pagodinājām B. Un mazliet nobijāmies no filmas. Nākamjā dienā pārspējām paši sevi virtuvē, kur pusdienu gatavošanā izmantojām gandrīz tikai pagrabā atrodamos dārzeņus. Vareni jautri pavadīta diena lika aizmirst par ķezu. Tālāk James' vakars bija, verētu teikt, pat jestrs. Pokera turnīri manā makā iemeta pāris latu, un deva iespēju redzēt pa dubļainu ielu nakedrun. Nakts - sen manā istabā nebija baudīts tāds chill.

Klausos Miike Snow, D&A pielipināja.