Pāriet uz galveno saturu

Tagad mājās.

Ar labiem nodomiem svētdienas gaišo dienas laiku pavadīju klausoties vidusskolas ķīmijas kursu. Prieka pilns par gaišo skatu uz nākotni izgāju no RSU. Ar L vēl grauzām pasaulē labākās energy-mints. Līdz šim varēju teikt, ka viss ir kārtībā. Gribējām aizbraukt kko iekost,
bet tad sākās izmisīgs ceļojums pa grāmatu plauktiem meklējot Cs noteikumu 135.4 punktu. Man tika piespriests 30Ls naudas sods (ATKAL!) par automašīnas novietošanu tuvāk par 3m no nepārtraukta balta ceļa apzīmējuma, līnijas. Es necentīšos jūs pārliecināt, ka par kko vēl varētu diskutēt. Vienkārši vajadzēja braukt ar vilcienu. Un tā arī darīšu. Nākamās 24h praktiski nesmaidīju. Ar to vakars nebija beidzies. Braucot mājās, ceļu policija parūpējās par vēl vienu sprādzienu manā budžetā. Savā pilsētā apturēja par izdegušu lukturi, un skaidri apgalvoja, ka likums nosaka 20Ls. Tad gan es vairs neizturēju, un pastāstīju visu, ko domāju par sakarību starp valsts nodokļu sistēmu un nodarbinātību. Pēc vairāku minūšu pārrunām man izteica tikai brīdināju. Diena - dir*ā b*e! RSU tuvumā tagad nerādīšo!

Labākie draugi, kas atnāca ciemos pie manis nedēļas sākumā, paldies viņiem, uzlaboja manu garastāvokli. Svinīgi pagodinājām B. Un mazliet nobijāmies no filmas. Nākamjā dienā pārspējām paši sevi virtuvē, kur pusdienu gatavošanā izmantojām gandrīz tikai pagrabā atrodamos dārzeņus. Vareni jautri pavadīta diena lika aizmirst par ķezu. Tālāk James' vakars bija, verētu teikt, pat jestrs. Pokera turnīri manā makā iemeta pāris latu, un deva iespēju redzēt pa dubļainu ielu nakedrun. Nakts - sen manā istabā nebija baudīts tāds chill.

Klausos Miike Snow, D&A pielipināja.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...