Zē

Ir pagājušas tikai 24 stundas, un tik daudz jau piedzīvots. Pirmo reizi mūžā uz skolu aizbraucu ar busu, sarkano busu. Kāds pat izteica piedāvājumu nofotografēties pie ''tusiņbusiņ''. Šitas ir smieklīgi. Bet man nebija citu variantu no, jo, redz, 6 cilvēki bija jātransportē uz lielpilsētu. Tas tā mēdz gadīties pēc Hamleta.

Tā kā šodien paveicās ar laiku, tad atstāju pāris latus kinoteātrī. Apsolīju IL, ka kopā iesim uz filmu par laika ceļotājiem. Es jau zināju apmēram, uz ko parakstos, bet šoreiz, patiešām, filmā nekas nepārsteidza.

Ziema nāk, un pirmo reizi pabiju kārtīgā autoservisā. Mainīja riepas polo. Beigās tikai pasmējos, cik savdabīga tur vide. Iekšā tiek uzturēta temperatūra, lai piens, kas stāv uz dzelžu veidota galdiņa, nesaskābtu, raksturīgā eļļas smarža, melni pirksti, katrā stūrī deviņstāvīgas riepu kaudzes, runa, kas knapi spēj noturēties vienā valodā uz vienu teikumu un šefs, kas visu laiku māca (lamā) pārējos. Tik skaisti.