Tieši 2008. gada 30. novembrī gaisā palaidu savu profilu blogger.com vietnē. No 163 ziņām 136 ir pieejamas publiski. Reāli sanāk, ka katru trešo dienu šeit kko iemetu. Dažus ierakstus tiešām gribas lasīt vēlreiz un vēlreiz, piemēram, šo. Tomēr par savu visveiksmīgāko uzskatu rakstu Trenitalia.
Kāpēc es sāku? Lielā mērā JT ir vainīgs/-a (2 personas). No sākuma likās, ka tam neatliks laiks, bet pie pienākuma pieradu. Domāju, ka šeit iemācīšos kaut mazliet gramatiski pareizi rakstīt un izteikties. Kkāda izaugsme jau ir salīdzinājumā ar pirmajiem rakstiem, kurus, tagad pārlasot, nāk smiekli. Gribas likt komatus, bet lai paliek. Būs ko mazbērniem rādīt. Tieši šādas krāsas bija pirms gada šajā adresē, kad tika sarakstīts daudz privātu rakstu, kuri tā arī netika publicēti, jo lasītāju auditorija izpletās neprognozējamos apmēros. Joprojām nevaru iedomāties, cik cilvēki regulāri apgrozās šeit. Ir cerība, ka šo lasa kāda man vēl nepazīstama persona. Pati blogošana arī ir kļuvusi populāra šajā laikā, jo lielākā daļa draugu ir literatūras sarakstā. Tas priecē.
Arī Tu mani iedvesmoji rakstīt blogu.. Un tas ir forši. Paldies par to. Arī no Arvja ietekmējos! :)
AtbildētDzēstVeiksmīgu arī turpmāko 'blogošanu'!
tā turēt !
AtbildētDzēstApsveicu! :)
AtbildētDzēstUn tiešām, tā turēt!