Labi. Tas stress, paldies Dievam, bija īslaicīgs. Fiziska slodze tiešām palīdz atslābināties un aizmirst par lietām, kas nepamet galvu dienas ražīgākajā daļā. Tā sanāca ka 3 dienas no vietas pamatīgi piespiedos mācību ziņā, un tas vainagojās panākumiem (ko nevarētu teikt par šodienu). Literatūrā pamatoti saņēmu savu augstāko oficiālo novērtējumu pēdējo 3 mācību gadu laikā - 8. Varbūt dažiem tas šķiet smieklīgi un tīrais nieks, bet man patiešām ir ļoti jāpacenšas, lai ko tādu panāktu.
Skumji to atzīt, bet šī varētu būt pirmā ziema pēdējo 9 gadu laikā, kad neaizbraukšu ar ģimeni uz kalniem skrāpēt trases. Es nezinu par ko es domāju, jo man tika dotas pat divas izvēles iespējas, un es tik un tā vnk atteicos. Tajā brīdī man, protams, bija kāds labs arguments. Bet vispār kā man kas tāds var ienākt prātā! Jā, ar mani kkas notiek citādāk!
Bez tā ievēroju sakarību - cik liels draugu pulks paplašinās vasaras laikā, tik šaurs tas paliek rudens beigās. Tā ir viena no tām lietām, kas ''nepamet galvu dienas ražīgākajā daļā''. Bet, varbūt, tā tam ir jābūt.
Ar decembri sākās laboratorijas darbi ķīmijā. 12. klasē tie kļūst interesantāki kā jebkad. Tagad mēs brīvi varam rīkoties ar konc. sērskābi un sārmu, elpot 96% spirtu, nolaistīt galdu ar benzīnu un pagatavot tīru nitroglicerīnu. Es pieņemu, ka tikai daži no Jums aptver, ko tas nozīmē, bet spridzināšanu pataupīšu kādai citai ceturdienas pēcpusdienai ķīmijas klasē. Man patīk ķīmija.
Ja man kādreiz uznāk slinkums aiziet treniņā, tad Kasabian vasaras grāvējs Underdog ir kā glicerīna trinitrāts 30 C grādu temperatūrā.
Nu bāc, tad jau es neesmu vienīgā, kas uzskata ka draugu pulks ir krietni sarucis!
AtbildētDzēstun tomēr tepat vien esam, MĀCĪBAS tikkai galvā...
Unun, no kalniem gan nevajadzēja atteikties !