Pāriet uz galveno saturu

Portugal ''O'' Meeting '2010

Tagad gan par pašām sacensībām. Manā grupā 60 dažādu tautību puiši. Klausīju Jānim un distances centos uztvert kā labus treniņus.
1. diena. Spīdēja saulīte, bet bija pārāk agrs, lai gaisa temperatūra ļautu novilkt miljons drēbju kārtas. Apvidus - okeāna piekrastes mežs ar kāpām un sarežģītu reljefu pie pludmales, un ļoti ātrs. Garā distance 1:15 000 mēroga kartē. Šis salikums patiešām bija vislielākais guvums šoreiz, jo sezonā vien pāris reizes sanāk skriet šajā mērogā. Jau iesildoties biju sajūsmā par apkārtni. Zaļš kā vasarā. Īpaši ātri neskrēju, jo pārāk daudz uzmanību pievērsu kartei un tehnikai, it kā ātrums palika otrajā plānā, jo arī mērķis par sasniedzamo rezultātu man vēl nebija. Distances odziņa, daži kp kartes rietumu daļā, padevās ļoti labi. Bet uz 8. kp tika atstātas 4 minūtes. Starp bieziem rožu krūmiem atrast strautiņa izteku man sagādāja grūtības. Vēl joprojām nevaru saprast, kā man vajadzēja paņemt to punktu, jo vieta diezgan peldoša. Pie visa vēl saskrāpēju kājas. Visa pārējā distance kopumā bija diezgan vienkārša. 9,8 km; 1:01:59; 10. vieta.
Vakarā bija nakts sprinta 2,9 km distance pa mazu ciematiņu okeāna krastā. Sākums ļoti ātrs, bet jau 4. kp lika piebremzēt un pamatīgi koncentrēties uz karti. Jautrākais, ka brīžiem nācās skriet pa 50cm šaurām ejām. Kļūdu pieļāvu uz vienkāršu 8. kp, kur apmulsu ieraugot vairākus skrējējus haotiski dreifējot punkta rajonā. Bet visnepatīkamāk bija distances beigu daļā, kad paņemot 24. kp secināju, ka šeit jau atzīmējos. Iepriekš 15. kp vietā es paņēmu 24. kp, kas kartē atradās mazliet zemāk. Kaut arī rezultātā mp, es ļoti novērtēju pieredzi, kuru guvu pēc distances. Vispār ātrums bija labs un es būtu palicis 4. savā grupā.
2. dienā sacensību arēnā piepulcējās vairāki pasaules līmeņa orientieristi WRE ietvaros. Vidējā distance un 3. dienā garā distance man bija veiksmīga. Abās uzrādīju 6. labāko laiku un kopvērtējumā esmu 5. Gaisa temperatūra bija zema. Naktī un no rīta lija lietus. Abās distancēs neskrēju pietiekami ātri, lai cīnītos par augstākām vietām, jo iepriekšējo dienu treniņi lika manīt par sevi kāju muskuļos. Arī gulēju un ēdu nepietiekami, ko nevarētu teikt par banketu, kad uz pārēšanos jau gatavojāmies no paša rīta. Tas izskatījās šādi, zivju uzkodas, zivju zupa un zivs otrajā ēdienā ar garnelēm.
Distancēs kļūdas praktiski nebija, izņemot garajā 11,3 km distancē brīžiem netiku galā ar koncentrēšanos uz distanci. Bet atkala varēju skriet 1:15000 kartē.
4. dienā jutos ļoti labi. Uzlabojās arī laikapstākļi. Bija mana dzimšanas diena. Vidējās distances man vienmēr patikušas. Pirms starta izdomāju, ka jāiet uz visu banku un jāmēģina iespraukties 3niekā. Jau uz pirmajiem kp sapratu, ka ātrums ir ļoti liels. Tā kā iepriekšējās dienās distancēs ar orientēšanos veicās, tad šoreiz nē. Jau uz 2. kp atstāju minūti. Bet tas nav nekas salīdzinājumā ar tālāko. Pēc 4. kp apmēram 15 minūtēs es izpildīju dažāda tipa kļūdas un neveiksmes mani vajāja gandrīz uz katru otro punktu. Es zaudēju ļoti daudz. Bet bija vērts mēģināt. Beigās pēdējo kilometru noskrēju līdzi līderim, lai novērtētu līmeni. Nemaz tik neaizsniedzams tas nav.

Komentāri

  1. crazy reljefs. domāju, ka nebija neviens, kas tādā apvidū nekļūdījās. apsveicu ar tiešām labajiem rezultātiem.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...