Sen nebija spēlēts florbols. Skolā katru nedēļu tiek vākti entuziasti piektdienas pēcpusdienā uzspēlēt, un tā kā manēžās pašlaik jūtos galīgi slikti, pieteicos arī es. Veselības labad 60 minūtes paskraidīju ar nūju rokās. Sākumā diezgan lame, bet uz beigām tā lieta jau aizgāja. Vienīgais šodien sāp mugura, jo garākiem cilvēkiem šis sporta veids galīgi nav piemērots. Pēc stundas biju arī uz RSP futbolu, kurā ar neko īpašu neizcēlos. Bet futbolu ir jāiemācās spēlēt, jo pēc pāris nedēļām būs jāaizstāv biologu gods skolas futzāla turnīrā. Ar pacietīgu koļīšanu uz laukuma dabūju arī Arvi. Pēdējos mēnešus arvien vairāk kaitina šādi izgājieni. Vakars beidzās ar filmu It Might Get Loud.
Tagad es Jums varētu pastāstīt par stresu manā uztverē. Saulains sestdienas rīts, brokastīs pankūkas. Plāns braukt uz Siguldu, esmu gatavs ~15 minūtes ātrāk, un tad man uzkrauj problēmas - jāpavizina vecmāmiņa, kas nekad nav izcēlusies ar ātrumu sataisīšanās ziņā. Nācās no muguras skraidīt un atgādināt, ka Nav laika (Jūs ziniet kā tas ir). Jau tagad tapa skaidrs, ka es kko kavēšu (stress). Labi, plus mīnus, Mīnus iekļaujos laikā, kad jāmet loks caur Zepu (stress), jānes uz 9. stāvu visādas lupatas un kartupeļu maiss. Laikā, kad man bija jābūt Juglā, es biju otrā pilsētas galā un atcerējos, ka treniņtērpu atstāju mājās, Vareni! Mana diena! Šajā brīdī biju gatavs izšķaidīt mašīnu pret 5. trolejbusu, kurš vilkās kā trolejbuss pa Āgenskalna ielu. Paveicās, ka BZ kā vienmēr ir cilvēks uz kuru var paļauties. Nezinu, ko darītu bez viņas, jo kkā, atpaliekot 30 minūtes aiz grafika, galā nokļuvām sveikā. Kaut man vairāk būtu šādu draugu. Sigulda bija smaga, treniņa vidū apavi sāka berzt epidermu papēdī. Caur sāpēm serpentīna ceļš tika uzskriets 14 reizes - PB! Uzvara tika nosvinēta ar kārtīgu kōlas garšu.
Šodien svētki, Āboliņi un Laķi svin dzimšanas dienu un pavasari arī. Vakarā varbūt pa blatu tikšu pirtī.
Ak, 14 reizes tur augšā> izklausās nāvīgi.
AtbildētDzēst