Pāriet uz galveno saturu

11 dienas, tikai.

Brīvdienas noslēdzu ar ikgadējo pavasara braucienu pa kādu upi. Vecpiebalgā un Ērgļos pilnīgi nekas nav mainījies.Bet ja par upi, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, atklāt peldsezonu tā īsti nesanāca. Laikam kaut ko bijām pārrēķinājuši ar laivu izvēli. Upes līmenis un ātrums bija vēl labāks kā pērn, bet laiva bija garlaicīgi stabila. Pārējie grupas biedri gan pāris reizes izmērcējās līdz ādai, bet pašam sanāca tikt cauri tikai ar slapjiem cimdiem. Upes krasts izskatījās izķemmēts, jo pirms pāris dienām ūdens līmenis esot bijis metrus divus virs normas, par ko liecināja ledus blāķi krastā. Cik sākumā upe turējās pie mierīgām krācēm, tik otra puse bija strauja un atslābināties daudz neļāva. Jebkurā gadījumā ar airi varēja izvicināties no sirds.
Bēt šodien beidzot tiku pie sava IR. Un uz jautājumu, kāds sakars ''Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.''* atbildi es neatradu, bet pašam rakstam nebija ne vainas, iesaku.
Esmu nobažījies par savu angļu valodas eksāmena vērtējumu un par nākamo 11 dienu izplānošanu. Katram atsevišķs stāsts, bet daudz interesantāks tam visam būs iznākums.
Visas melnas, čirkainas meitenes ir vienādas. Kā ledus.

Starp citu, nedēļas nogalē, ja desmitos no rīta pierakstīsies pensijai kādai lielai bankai, dabūsi biļeti uz 16. jūnija ballīti bez maksas. Sīkāk palasi mājaslapā. Kāpēc es Jums to saku?

iTunes: TheWhiteStripes

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...