Pāriet uz galveno saturu

Kurzemes Pavasaris 2010

Aiziet, sezona ir sākusies! Kā katru gadu 1. kausa posms - Kurzemes Pavasaris, kurš vienmēr izcēlies ar augstu kvalitāti. Kādu laiku atpakaļ paanalizēju pēdējo gadu rezultātus šajās sacensībās. Sanācis uzrādīt labu rezultātu vidējā distancē, bet garajā distancē zaudēt ļoti daudz. Mačam morāli biju gatavojies nedēļas divas. Vairākkārt pārdomāju iespējamos distanču modeļus, apvidus īpatnības un izvērtēju savas spējas sasniegt augstu rezultātu. Skumji atzīt, bet treniņi kartē pēdējo 2 mēnešu laikā bija atstāti novārtā sniega dēļ, bet pāris reizes Baldonē, manuprāt, bija pietiekami, lai iejustos mērogā.
Tātad, sestdienas rīts Ventspils apkārtnē bija nepatīkami vēss, saules nebija vispār. Sēžot uz soliņa uz pozējot māksliniecei Liepenes kempingā, kur šogad atradās sacensību centrs, apkārt staigāja neprofesionālas meitenes, piedāvājot RedBull, Pirms starta O_o? Pirms starta izpildīju jau iepriekš izplānoto iesildīšanās procedūru, kas starta koridorā ļāva justies ļoti labi. Startēju pēdējais no savas grupas (10 dalībnieki). No paša distances sākuma galvā atkārtoju: ''koncentrējies tikai uz distanci.'' Sīkais kāpu reljefs pirmajos kp lika ļoti bieži ieskatīties kartē, tāpēc ātrums bija saraustīts. Apvidu sarežģītu padarīja arī pati veģetācija - biezi saauguši skujkoki ar asiem zariem, kas dažus kp bija veiksmīgi noslēpuši, piemēram, 1. kp rajons bija apkrauts sakritušām eglēm, kur nācās izmantot manēžā iegūto veiklību lecienos. Pie stulbām kļūdām varētu pieskaitīt variantu pēc 3. kp, kad biju tā pārņemts ar kartes lasīšanu, ka virzienā uzskrēju 10m augstā pauguriņā pēc kp, kas bija absolūti lieki. 5. un 7. kp paņemšanā lielu lomu nospēlēja veiksme, ko nevarētu teikt par 11, kur zaudēju vairākas sekundes biezi saaugušu eglīšu dēļ, kuras aizsedza punkta rajonu. Līdz 17. kp es pilnībā kontrolēju situāciju un jutu, ka iet ļoti labi - ideāli sabalansēju ātrumu ar kartes lasīšanu, astē bija iesēdies skrējējs, kuru panācu par 2min pie 7. kp, ar koncentrēšanos arī kārtībā un visvairāk biju apmierināts ar spēku, kas piemita skrienot kalnā. Paņemot 17. kp ieņēmu galvā, ka jāskrien pa labi uz aizaugušu purva malu, kur, pēc manām domām, varētu būt taciņa, tā vietā, lai skrietu taisnā virzienā pa vieglu mežu sķērsot pāris horizontāles, kas tajā brīdī likās neprāts. Lauzšanās pa krūmiem un apmulsums kp rajonā maksāja ~50 sekundes. Un arī finišu noskrēju salīdzinoši lēni, bet tas kopējais rezultāts bija ļoti labs. No uzvarētāja atpaliku vairāk kā 3 minūtes, no kurām 2 bija uz ātruma rēķina. Jā, es esmu apmierināts gan ar rezultātu, gan distanci, jo vidējās distances man padodas vislabāk.
4,7 km
2.vieta (+3:02 Raivo K)
~65 s kļūdās

Vakarā uz Ventspils nakts maču ierados kā skatītājs un švaks atbalstītājs. Lija lietus un temperatūra turējās knapi virs nulles. Visi, kas deviņos vakarā devās distancē bija varoņi, es diez vai to izpildītu. Tā vietā ar DB iekaroju smilšu čupu, kas nu jau sasniedz gandrīz 50 metru augstumu, jūru redzēt nevarēja. Pirms naktsmiera skaļas izklaides, kas dažiem beidzās ar peldēšanos ledainā baseinā (ledus peld pa virsu).
Lieldienu rītā sitām olas un ēdām putru, jo garajā distancē vajadzēs daudz spēka. Laikapstākļi sacensību centrā bija vēl satriecošāki kā vakar - super zema temperatūra un līņājošs lietus. Iesildījos tieši tā pat kā vakar un jutos arī līdzīgi, izņemot divas olas kuņģī lika par sevi manīt. Vairumam grupas dalībnieku liktenīgs izrādījās distances sākums. Skrienot uz 1. kp (bedrē), ievēroju, ka punkta rajonā ir ļoti neizteiksmīgs reljefs un punkta paņemšanai nepieciešama veiksme, kura vēl nebija ieslēgusies, rezultātā punktu paņēmu tikai ar 2. piegājienu, kas prasīja ~ minūti. Līdzīgu kļūdu pieļāva vairāki skrējēji. 2. kp izskatās vienkāršs, kam it kā tā vajadzētu arī būt, vienīgais, pusotra horizontāle, kas veido ieloku (kp vieta) ir ceļa augstumā dabā, ko atzina arī distanču priekšnieks pēc finiša. Man paveicās, ka īstajā vietā un laikā bija Jānis, kas izcēla punktu, bet viņam distances sākumā bija pazaudētas jau 4 minūtes. Tad nu no šīs vietas turpmāko distances daļu veicām kopā. Es teiktu, ka man nebija nekādas vajadzības censties nekur mukt vai akli skriet līdzi. Ik pa brīdim labojām viena otra kļūdas un sadarbības dēļ distances vidusdaļa tika veikta bez kļūdām. 23. kp tika atstāta ~ minūte. Perfekti izlasot reljefu un izvēloties variantu, skrēju precīzi virsū punktam, bet, iespējams, skatienu no luktura novērsa kāds skrējējs, kas bīstamā veidā mēģināja pieveikt nogāzi. Kļūda ātri tika labota. Pēc tam sekoja 1,5 km kross ar vieglu orientēšanos, kas bija nepieciešams, lai distances beigas padarītu vēl interesantākas. Mēs to saucas par Tricky Ending. Kā redzams, kp atrodas tuvu viens pie otra un tos šķir sīks reljefs, kas liek ātrumu samazināt līdz minumam, lai sakoncentrētos kartes lasīšanai. Varbūt tāpēc, ka blakus bija JT, šo daļu man sanāca veikt bez kļūdām un finišēt 5 sekundes aiz Jāņa. Pirksti atsaluši, rezultāts labs un 2. vieta kopvērtējumā noturēta. Par to arī prieks.
9.8 km,
3. vieta distancē (+4:54 Raivo K),
~3 minūtes kļūdās,

Lieldienas? Mājās ar ģimeni ripinājām, berzējām, sitām un stūmām pagalmā tās olas, jo saule gan šajā Latvijas pusē bija krietni dāsnāka. Arī pašus zaķus izlaidām no būriem jo aizbēgt tāpāt nevar - apkārt upes un ezeri, tā izskatās mans pagalms pašlaik.

Komentāri

  1. Raivo ļoti smuki izskatās :]
    apsveicu!

    AtbildētDzēst
  2. Reāli labs raksts. Ar precīzām ilustrācijām. Raivo labs, jā.

    AtbildētDzēst
  3. YES, tu nogriezi matus. :)

    AtbildētDzēst
  4. Nē, kur ir tavi mati?
    + Es ļot ļoti priecājos par tavu startu! Apsveicu!
    + Es zināju ka Raivo maz ēd, tāds tievs!

    Es gan nedabūju berzēt olas...

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...