Pēc ilga pārtraukuma beidzot pabiju pie Arēna Rīga ledus laukuma. Protams, emocija šoreiz kā Dinamo play-off'os nebija gaidāmas, bet pavērot hokeja spēli klātienē ir daudz citādāk, kā skatīties šaurā kastē. Kaut vai tāpēc, ka nebija dzirdama Anatolija balss, kas sākumā likās mazliet jocīgi, jo nevarēju izprast laukumā notiekošo. Tā kā uz laukuma mūsu izlasi aizstāvēja vairums izlases kandidātu un jauno hokejistu, tad, protams, tehniski baudāmu momentu īpaši daudz nebija, bet pirmo vārtu 9nieks bija tieši mūsu acu priekšā. Jā, un Oļegs arī vēl nav Latvijā, varbūt tāpēc spēle likās tāda pasīva. Biļetes dabūju par divarpus latiem katru. Vispār māsas mani uzaicināju uz spēli un solīja, ka mēneša beigās būs jāiet arī uz Baltkrievijas maču.Rīt, 14:41, es, kā pirmais no grupas, atklāšu atlases sacensības uz Latvijas junioru izlasi. Sacensības notiks man nebūt svešajā apvidū - Bumbukalnā. Neslēpšu, ka mērķis ir ieskriet 3niekā, kas nav nekas neizpildāms. Tieši šīs un Latvijas čempionāts maija vidū ir sacensības, kuras izvirzīju par mērķi pērn, rudenī, kad sāku gatavošanās posmu jaunajai sezonai. 175 treniņos pieveicu nepilnus 1400 km 165h laikā. Es nevaru apsolīt, ka rīt noskriešu labi, bet Jāņa lapas apakšā rakstītais ir diezgan tiešs uzstādījums:
''OF COURSE THAT DOESN'T NECESSARILY GUARANTEE SUCCESS, THIS IS SPORT/ LIFE, SHIT HAPPENS, BUT BEING WELL PREPARED FOR EVERYTHING LEAVES LESS TO A CHANCE.''
Veiksmi, ātrumu un izturību! Turies!
AtbildētDzēst