Nedēļas sākumā pirmais iepriecinošais notikums bija mans jaunais PB 600m distancē- 1:35. Tas ir par vairāk kā 12 sekundēm ātrāk kā pirms 5 mēnešiem, un pirms gada skrēju 1:52. Manēžā patiešām iemācījos skriet. Tas deva pamatīgu stimulu pēdējās dienas pirms atlasēm padarīt ko smagu. Bēt, viss izgāzās jau 2dien. Netiku ne uz Garciemu, ne uz Siguldu. Par pēdējo man neērti runāt, jo patiesībā tā ir lieliska iespēja, kur kaut kā bail izmantot slidenu iemeslu dēļ. Man nepietiek tikai ar Dāvja ''nu braucam!'' Tā vietā pa tumsu pārvietojos gar jūru. Sen nebija skriets mājās. Tumšā pludmale ar TheWhiteStripes ausīs bija fantastiska. Daudz domāju par gaidāmo startu. Likās, ka nu mani muskuļi ir gatavi spridzināšanai, ko gan nevarēja just šodienas garajos intervālos. Kaut ko es atkal izdarīju nepareizi! Bet mazliet vēl laiks ir, ~60h.
Skolā berzējos, rīvējos ūn stiepjos. Viss tur kļūst tāds vaļīgs, ieskaitot stundu sarakstu. Aizvien biežāk dzirdamas frāzes: ''Nu nesabojāsim mūsu atestāta vērtējumu, skolotāj'' vai ''Mēs tāpat neliekam eksāmenu, kāpēc mums tas jādara?''
Jā, un vēl jāizlasa Regīnas Ezeras apjomīgākais romāns.
Bet tā vietā klausos The White Stripes!
žēl, ka šodien palaidi garām mikrobioloģijas institūtu. Tev būtu paticis- daudz ekskluzīvu iekārtu un metožu.
AtbildētDzēst