Tā kā kaut kāda forma pašlaik ir, pieteicos skolas komandā stafetēm Uzvaras parkā un 2km krosam Aniņmuižā. Vakar lietainā pēcpusdienā Uzvaras parka slēpošanas trases aplis tika sadalīts 10 etapos (~140 m katrs). Norisinājās ikgadējais stafešu skrējiens starp Rīgas izglītības iestādēm. Mūsu skola attiecīgajā vecumu grupā bija favorīti, jo pēdējos gadus nekas zemāks par uzvaru neesot bijis, un šogad nekas neliecināja, ka mēs to nevarētu turpināt. Es skrēju 5. etapu. Komandai sākums nebija spožs, jo pirmajā maiņā kaut kas nogāja greizi ar kociņa nodošanu un otrais etaps straujā, slapjā līkumā, grūstoties ar citiem dalībniekiem, krita. Tas mūs atmeta uz pirmspēdējo vietu, bet tas bija tikai sākums. 3. etapā redzēju, ka strauji kāpjam uz augšu, bet 4. etapā jau blakus līderu grupai. Savā etapu maiņā ideāli sanāca stafetes kociņa nodošana, kas ļāva no maiņas izskriet kā pirmajām un pašā etapā vēl atrauties. Arī nākamie etapi turpināja iesākto un komanda finišēja ar vairāk kā pietiekamu atrāvienu. Ar uzvaru skrējienā nepietika, jo kopvērtējumā par 1 sekundi zaudējām komandai no cita skrējiena. Nācās samierināties ar bronzas medaļu, jo pa vidu paspēja iesprausties vēl viena komanda.
Pēc tam fiksi devos uz Magnētu, kur veicu pamatīgu intervālu treniņu, kas nākamajā dienā lika par sevi manīt. Proti, piedalījos Latvijas skolu spartakiādē krosā. Man 2 km distance. Tikai pusotru stundu pirms starta beidzot dabūju pusdienas, kas arī neko labu nesolīja. Manā grupā 12 skrējēji. Jau iesildoties sapratu, ka par 3nieku varu nemaz nesapņot. Distanci noskrēju ar laiku 6:40, un tas mani ierindoja 7. vietā. Vienīgais, ko varu pakomentēt, ka sacensības vajadzēja uztvert nopietnāk. Vakarā klātienē noskatījos Latvijas un Baltkrievija pārbaudes spēli hokejā, kur gan emocijas bija daudz plašākas. Jā, mēs atkal uzvarējām.
Pēc tam fiksi devos uz Magnētu, kur veicu pamatīgu intervālu treniņu, kas nākamajā dienā lika par sevi manīt. Proti, piedalījos Latvijas skolu spartakiādē krosā. Man 2 km distance. Tikai pusotru stundu pirms starta beidzot dabūju pusdienas, kas arī neko labu nesolīja. Manā grupā 12 skrējēji. Jau iesildoties sapratu, ka par 3nieku varu nemaz nesapņot. Distanci noskrēju ar laiku 6:40, un tas mani ierindoja 7. vietā. Vienīgais, ko varu pakomentēt, ka sacensības vajadzēja uztvert nopietnāk. Vakarā klātienē noskatījos Latvijas un Baltkrievija pārbaudes spēli hokejā, kur gan emocijas bija daudz plašākas. Jā, mēs atkal uzvarējām.Bet pati galvenā ziņa šodien ir REVOLŪCIJA. Radio SWH šodien pēdējo darba dienu aizvadīja mani mīļākie radio DJ. Tas nebūtu nekas, salīdzinājumā ar jauno projektu, ko tagad šie cilvēki būvē augšā - jaunu radio! Un pērn, 3. septembra vakarā, Toma Grēviņa teiktais par tuvo nākotni, bija patiesība. Cik laimīgs es esmu tagad, to laikam neviens nesapratīs, jo TG ''VAKAROS ATKAL SPĒLĒS TAVU JAUNO MĪĻĀKO MŪZIKU!''
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!