Darba diena. Šoreiz Grenctālē pie pašas līnijas. Jāsaka, ka bija vēl skarbāk nekā biju to iedomājies. Es labāk 3 gadus mācos programmēšanu un 8 stundas blenžu kastē, nevis 5 stundas ņemos pa putekļiem +30 grādos. Uz Ložmetējkalnu noskriet dienas kilometrus ierados neilgi pirms deviņiem vakarā. Manu skābo ģīmi kartes strīpošanas brīdī izklīdināja Beāta. Tieši tas man bija vajadzīgs, lai visas distances garumā garantētu daudz maz pozitīvas emocijas. Neierasti, bet mežā biju praktiski viens, kas brīžiem radīja sirreālu efektu par to, ko piefiksēju Latvijas vēstures stundās. Paspēju arī iesildīties melleņu lasīšanā neapstājoties. Mājupceļa vēlreiz pārliecinājos par labo izvēli tālākai izglītībai un uzzīmēju plānus nākotnei.
Jā, un tikko noapaļojos par tuvākiem nedēļas nogales plāniem. Principā nebūšu sasniedzams. Braukšu uz laukiem, ne saviem. Solās būt fantastiski. Un ar to arī otrā trešdaļa vasarai būs galā.
MGMT - It's working.
Good to see you too! :)
AtbildētDzēst