Piektdienas vakarā apmeklēju JRT viena aktiera izrādi ''Vectēvs''. Tieši tas, ko vēlējos. Beigās secināju, cik maz skolā mācījos vēsturi. Ļoti vājas zināšanas. bet tagad es saprotu, kāpēc Vilis Daudziņš 2009. gadā saņēma apbalvojumu ''Gada aktieris'' par lomu tieši šajā izrādē.
Cēsu Rudens viennozīmīgi manā skatījumā ir labākās sezonas otrās puses sacensības. Karte, distances plānojums un organizācijas kvalitāte gadu no gada ir ļoti augstā līmenī, izņemot apbalvošanu, kur šogad valdīja bardaks. Bet par visu pēc kārtas. Pēdējās divas nedēļas gatavojos tieši šodienas distancei, kaut arī neveicu nevienu kalna treniņu. Sajūtas iesildoties un skrienot uz pirmajiem punktiem bija ļoti labas.
Uz 2. kp es noķēru EB un mani noķēra AC. Sanāk, ka pēdēja piesaiste bija taciņas līkumu ~140m pirms 2. punkta, kas ir riskanti tālu (kartē punktētā līnija), un pazaudējos uz minūtēm divām, jo saknes punkta rajonā neredzēju. Bet nekas vēl nebija zaudēts. Ar mazu kļūdiņu un lielu ātrumu paņēmu 3. kp, un uz 4.kp praktiski lidoju. Bēdīgi bija uz 5. kp. Viss sākās ar nepareizi izvēlētu variantu, vajadzēja skriet pa leju vai augšu, bet man vēl joprojām nav izprotama mana rīcība pie paša kp, kad vienkārši pazudu. Tā kā apkārt redzamais neradīja nekādu priekšstatu par atrašanās vietu, pieņēmu, ka esmu ielokā virs kp. Paskrēju zemāk. Vēl zemāk. Un rokas nolaidās, kad atdūros pret neseno stafešu starta vietu. Šajā brīdī krasi mainījās attieksme pret distanci un turpmākais mērķis bija uzskriet visus kalnu un turēties pēc iespējas tuvāk sarkanajai līnijai kartē. Temps nokritās līdz 9-11 min/km. Iepriekšējā dienā lasīju, kā Norvēģijas čempionātā garajā distancē puiši skrien etapus kalnainā apvidū, tāpēs šodien vairākus etapus plānoju tieši pēc šīs pieredzes. Rezultāts redzams zemāk.
Finišēju ar rezultātu 1h35, 8.8 km, pēdējā vieta grupā. Uzvarētājam zaudēju vairāk kā 30 min. KARTE
Pēc distances nolēmu beigt treniņus. Ja es kaut ko zinātu par rudens formu, tad varbūt varētu arī izskaidrot, kāpēc nākamās 5-8 nedēļas neko daudz ārpus sacensībām nedarīšu.
Svētdienas rītā pie brokastu galda tēvs ierosināja Kristapu beidzot vest uz mežu un piedalīties Tukuma Kausā, kas ir viena no retajām izvēles distancēm kalendārā. Neilgi pirms izbraukšanas arī es pārdomāju un pievienojos ģimenei. Tāds sētas mačs ar 50 dalībniekiem. Ar kopējo startu stundas laikā paņēmu visus kp un uzrādīju 3. rezultātu, zaudējot 12 minūtes Jānim, kas ieradās pēdējā brīdī. Istabā tagad stāv skaista palma.
Nedēļas vidū beidzot noklausījos The XX albūmu. Iesaku klausīties agrā rītā vai vēlā vakarā.
Cēsu Rudens viennozīmīgi manā skatījumā ir labākās sezonas otrās puses sacensības. Karte, distances plānojums un organizācijas kvalitāte gadu no gada ir ļoti augstā līmenī, izņemot apbalvošanu, kur šogad valdīja bardaks. Bet par visu pēc kārtas. Pēdējās divas nedēļas gatavojos tieši šodienas distancei, kaut arī neveicu nevienu kalna treniņu. Sajūtas iesildoties un skrienot uz pirmajiem punktiem bija ļoti labas.
Uz 2. kp es noķēru EB un mani noķēra AC. Sanāk, ka pēdēja piesaiste bija taciņas līkumu ~140m pirms 2. punkta, kas ir riskanti tālu (kartē punktētā līnija), un pazaudējos uz minūtēm divām, jo saknes punkta rajonā neredzēju. Bet nekas vēl nebija zaudēts. Ar mazu kļūdiņu un lielu ātrumu paņēmu 3. kp, un uz 4.kp praktiski lidoju. Bēdīgi bija uz 5. kp. Viss sākās ar nepareizi izvēlētu variantu, vajadzēja skriet pa leju vai augšu, bet man vēl joprojām nav izprotama mana rīcība pie paša kp, kad vienkārši pazudu. Tā kā apkārt redzamais neradīja nekādu priekšstatu par atrašanās vietu, pieņēmu, ka esmu ielokā virs kp. Paskrēju zemāk. Vēl zemāk. Un rokas nolaidās, kad atdūros pret neseno stafešu starta vietu. Šajā brīdī krasi mainījās attieksme pret distanci un turpmākais mērķis bija uzskriet visus kalnu un turēties pēc iespējas tuvāk sarkanajai līnijai kartē. Temps nokritās līdz 9-11 min/km. Iepriekšējā dienā lasīju, kā Norvēģijas čempionātā garajā distancē puiši skrien etapus kalnainā apvidū, tāpēs šodien vairākus etapus plānoju tieši pēc šīs pieredzes. Rezultāts redzams zemāk.
Pēc distances nolēmu beigt treniņus. Ja es kaut ko zinātu par rudens formu, tad varbūt varētu arī izskaidrot, kāpēc nākamās 5-8 nedēļas neko daudz ārpus sacensībām nedarīšu.
Svētdienas rītā pie brokastu galda tēvs ierosināja Kristapu beidzot vest uz mežu un piedalīties Tukuma Kausā, kas ir viena no retajām izvēles distancēm kalendārā. Neilgi pirms izbraukšanas arī es pārdomāju un pievienojos ģimenei. Tāds sētas mačs ar 50 dalībniekiem. Ar kopējo startu stundas laikā paņēmu visus kp un uzrādīju 3. rezultātu, zaudējot 12 minūtes Jānim, kas ieradās pēdējā brīdī. Istabā tagad stāv skaista palma.
Nedēļas vidū beidzot noklausījos The XX albūmu. Iesaku klausīties agrā rītā vai vēlā vakarā.
Patiesībā Tavi varianti ir, manuprāt, pilnīgi pareizi, ja neskaita 2. garā etapa vidū "paņemto virsotni".
AtbildētDzēstTā virsotne apzināti tika paņemta treniņa nolūkos.
AtbildētDzēst