Pāriet uz galveno saturu

Bezgalīgi mazs lielums + bezgalīgi mazs lielums

Pēdējo dienu saulainajās pēcpusdienās daudz laiku pavadu pagalmā ar pārējiem ģimenes vīriešiem izbūvējot dažādus mājas energoefektivitātes paaugstinošus elementus ziemai. Principā man ir tikai jājauc pareizās proporcijās smiltis, grants, ūdens un cements. Pie reizes atdzīvināju uz pāris gadiem iesaldēto projektu priekš savdabīgas izklaides ziemā. Protams, ja sniegs būs kā pagājušajā ziemā. Par to vairāk pastāstīšu, kad uzkritīs pirmais.
Pie zobārsta šodien brīvprātīgi obligāti apgāju Valsts nodokļu sistēmu, kā jau katrā ēnu ekonomikas pakļautā iestādē pieklājas. Visas tās attiecības un sarunas pēc tam likās tādas smieklīgas. Katrs tak grib nopelnīt un ietaupīt. Varbūt arī tāpēc pa radio teiktais, ka nodokļos pēdējos 9 mēnešos iekasēts vairāk nekā plānots, nešķita reāli. Bet ja par zobiem, tad es laikam jau minēju, ka visbriesmīgāk ir 2-4h pēc tā visa.
Vēl par savu pirmo stipendiju nopirku biļetes uz nākamās vasaras ballīti. Jā, un šovakar klausos to, ko izlaiduma dēļ nogulēju pagājušajā vasarā. Pop Beats Poetry Live @ POSITIVUS 2010

Smieklīgi, ka augstākās matemātikas kontroldarbā pie pilna saprāta uzrakstīju, ka 7 kvadrātā ir 42. ''Ne tak, 46 taču!'' teica Aiva Laķe, nosodot lielo brāli. 

Tā lūk. Rīt mazā piektdiena. Uz Kino! 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...