Bezgalīgi mazs lielums + bezgalīgi mazs lielums

Pēdējo dienu saulainajās pēcpusdienās daudz laiku pavadu pagalmā ar pārējiem ģimenes vīriešiem izbūvējot dažādus mājas energoefektivitātes paaugstinošus elementus ziemai. Principā man ir tikai jājauc pareizās proporcijās smiltis, grants, ūdens un cements. Pie reizes atdzīvināju uz pāris gadiem iesaldēto projektu priekš savdabīgas izklaides ziemā. Protams, ja sniegs būs kā pagājušajā ziemā. Par to vairāk pastāstīšu, kad uzkritīs pirmais.

Pie zobārsta šodien brīvprātīgi obligāti apgāju Valsts nodokļu sistēmu, kā jau katrā ēnu ekonomikas pakļautā iestādē pieklājas. Visas tās attiecības un sarunas pēc tam likās tādas smieklīgas. Katrs tak grib nopelnīt un ietaupīt. Varbūt arī tāpēc pa radio teiktais, ka nodokļos pēdējos 9 mēnešos iekasēts vairāk nekā plānots, nešķita reāli. Bet ja par zobiem, tad es laikam jau minēju, ka visbriesmīgāk ir 2-4h pēc tā visa.

Vēl par savu pirmo stipendiju nopirku biļetes uz nākamās vasaras ballīti. Jā, un šovakar klausos to, ko izlaiduma dēļ nogulēju pagājušajā vasarā. Pop Beats Poetry Live @ POSITIVUS 2010

Smieklīgi, ka augstākās matemātikas kontroldarbā pie pilna saprāta uzrakstīju, ka 7 kvadrātā ir 42. ''Ne tak, 46 taču!'' teica Aiva Laķe, nosodot lielo brāli. 

Tā lūk. Rīt mazā piektdiena. Uz Kino!