Mežs tagad izskatās tieši kā pirms gada - sniegs līdz celim. Trakākais vēl priekšā, jo nav paspējis sablīvēties, bet jau tagad uzskriešana 15m kalnā sagādā tikpat lielu piepūli kā Siguldā. Kilometra laiks pagaidām vēl turas zem 10:00 min/km, taču tikai pateicoties vairākiem etapiem ar iemītu taku. No savas pieredzes gribu visiem sniega skrējējiem ieteikt ideālu risinājumu šādiem apstākļiem - bahilas. Un vēl ar lielajiem zābakiem, sausas kājas pēc 11km kulšanās garantētas. To visu izbaudīju sestdienas pēcpusdienā, pāris stundas pirms gada nogales gaidītākā pasākuma.
Laimīgas sagadīšanās dēļ arī man bija biļete uz Prāta Vētras desmitgades koncertu Arēnā. Tika spēlēts viss pēdējos desmit gados sacerētais, nekļaujot neko vecāku, pat Ziemu ne. Jau pašā sākumā tiku pārsteigts ar izcilu JaTikaiUzManiTuPaskatītos Intro versiju, kurā tika likti akcenti uz ģitāru un vokālu. Pēc BronzasKaķēna klasiski satriecošā salikuma nāca divas dziesmas no 2003. gada albūma - Kaislības un Kristiānijas Suņi, gaidītākā dziesma koncertā. Stulbi, bet labākajai vietai R.K. vārdus, protamas, bija aizmirsis. Tas tā. Tālāk sākās daļa, kuru presē sauc par Prāta Vētras dziedāšanas svētkiem. Tikai ar īpašu uzaicinājumu publika izkustināja rokas Rudens laikā, bet koris kā vienmēr fantastisks. Pēc kārtīgas izdziedāšanās, pēc piecu gadu pārtraukuma atkal dzīvajā tika atskaņots Spacemuminsh ar foto albūmu uz lielā ekrāna, kas, manuprāt, bija ļoti skaists gabals. Otrā daļa sākās tieši tā pat kā 2005. gada koncerts ar Četri Krasti, kas pamatīgi atdzīvināja pierimušo publiku. Pēc tam koncerta laikā iespējams vislielākās skatītāju ovācijas izpelnījās Jāņa Jubalta izpildītais Spogulīt, Spogulīt. Gustavo arī paviesojās uz skatuves lai divreiz ar R izpildītu TurKauKamIrJābūt, taču vislielākais pārsteigums apmeklētājiem, manuprāt, bija dziesmas Īssavienojums 3. pants, par kuru precīzi izstāstīts un skatāms šajā lapā. Tas tiešām bija Kaut Kas! Simboliski otrā daļa sākās desmitgades pēdējo dziesmu un beidzās ar 2000. gada pavasarī sarakstīto MyStar. Kopumā koncerts bija vairāk mierīgs nekā traks kā, piemēram, Positivus laikā. Viena no trim dziesmām tikai bija tā, kur varēja kārtīgi izlēkāties. Tāda, lūk, prāta vētra.
Varbūt nākamnedēļ uz Instrumentiem?
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!