Arēnā viss pa vecam, izņemot 8 numurs vēro spēli no skatītāju pozīcijas. Bet prieciņs par 3 punktiem otrdienas vakarā bija. Rīt laikam izmantošu RTU studentu priekšrocību noskatīties kā spēlē Dinamo otrais sastāvs. Tās praktiski bija/būs arī manas vienīgās izklaides šonedēļ. Aizdomājos, cik daudz laika aizņem sekmīga mācīšanās manā studiju programmā + treniņu izpildīšana. Man tak prātā nemaz nedrīkst ienākt doma par gulēšanu ilgāk par astoņām stundām. Tik pat ir jāpavada mācību iestādē un vēl pāris stundas kamēr no tā atiet, un tad pienāk vakars, kad atceries, ka jāiet skriet. Es gribētu uzsvērt vārdu sekmīga. Protams, es varētu arī kādu rītu pamosties, piemēram, lekcijas vidū un beigās to neapmeklēt, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tas beidzas ar divu stundu smadzeņu mežģīšanu augstākās matemātikas teorijas grāmatā. Pagaidām es vēl turos pie borta, t.i. brīnumainā kārtā semestra beigās man nav nekādu parādu savos priekšmetos, uzsverot vārdu brīnumainā, taču bail iedomāties, kā marta sākumā es varētu lidot uz siltajām zemēm, atstājot uz piecām dienām visu pašplūsmā.
Tīrais sīkums.
Prāta Vētra - Kristiānijas Suņi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!