Ziemas brīvdienas

Šorīt pamodos ar fantastisku sajūtu, kakls bija ticis vaļā no iekaisuma, un tas nozīmēja tikai vienu - atkal varu nebaidoties (par ko twītoju) pildīt āra treniņus ar pieklājīgu slodzi. Pēc brokastīm noskrēju garo, kurā minūtes  ritēja neticami ātri un sanāca mazliet izlēkt no plāna, ko varēja just vakarā, slēpošanas tehnikas nodarbībās. Distanču slēpošana man beidzot patīk. Divas stundas Uzvaras parka aplī deva reālu progresu manam klasikas skilam. Ja sākumā jutos kā pīle uz ledus, tad beigās tā visa padarīšana pat sagādāja prieku. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc pāris nedēļām Alpos kādu dienu dēli nomainīšu pret slēpēm un izmēģināšu trases, kurās slēpo arī Pro no visas pasaules.

Sanāk, ka man bija brīvas sešas dienas. No tā, ko biju ieplānojis tajās paveikt, piepildījās mazāk kā puse. Bet es sev piedodu. Manuprāt, biju nopelnījis sev nekā-nedarīšanu pāris dienu garumā. Galvenais, ka paspēju izpildīt pēdējo apņemšanos, ko pirms 12 mēnešiem nosolījos, dedzinot lapiņu eglītes svecītē. Tātad visi ķeksīši 2010ajam salikti. Tuvākajā laikā blogā parādīsies arī neliels atskats par to, kas atmiņā paliks visvairāk.

Instrumenti on headphones!