Pāriet uz galveno saturu

Edgara un fizikas attiecību vēsture

Ja ļoti cenšas, tad viss ir iespējams.
2005. gads Edgaru satriec fakts, ka fiziku skolā māca jau 8. klasē, taču uz citu jauno priekšmetu, piemēram, bioloģijas fona tas neizraisa ilglaicīgu paniku. Jau pirmajās mācību stundās galvā ienāk neskaitāmi jauni termini, kuru nozīme paliek neizprasta vairākus gadus, taču seklā teorija tiek pagūta ļoti labi, ja neskaita to, ka fizikas grāmatai ģimenes budžetā vieta tā arī netika atrasta.
2006. gads  Paredzami, bet 9. klases fizika uz ģeogrāfijas un bioloģijas fona izskatījās ļoti vāji, jo ko gan var gribēt, ja mācību stundās tiek apspriests iepriekšējā dienā novērotais daļējs saules aptumsums un fizikas uzdevumu sintakse, un pēdējo kontroldarbu nesekmīgie vērtējumi, nevis 40 minūtes veltī elementāru termodinamikas un elektrostatikas likumsakarību izskaidrošanai. Pateicoties tam, ka tēvs dēlam bija izrādījis elektrisko ķēdi mājās, dabasmācības eksāmens tiek nokārtots.
2007. gads Tiek piešķirta ļoti augsti vērtēta fizikas skolotāja ĀVĢ. Mehānikas un svārstību teorijas E apgūst neticami labi, par ko jāpateicas skolotājas nerimstošajai motivēšanai apgūt fiziku kā fundamentu tālākajā izglītībā. Skolotājai, kura ir autore spārnotajam teicienam: "Radīsim grūtības, lai būtu ko pārvarēt." Taču labo stāsta sākumu pārtrauc vairāku fizikas skolotāju maiņa un fizikas izņemšana no stundu saraksta uz pāris nedēļām, kur vainojami vairāki iemesli. Gandrīz puse no vidusskolas kursa vienkārši netiek apskatīts.
2009.gads Brīdī, kad jāraksta iesniegums skolas vadībai par izvēles eksāmeniem, beidzot vidusskolu, E ir pilnīgi skaidrs, ka fizikas eksāmens netiks kārtots. To apstiprina vairākas apmulsuma pilnas fizikas nodarbības pie ĀVĢ, ja ne paša, tad viena no visu laiku ietekmīgākajiem skolotājiem. Apmulsumu rada integrāļa zīmes un atvasināšanas darbības apgūstot elektromagnētismu un optiku. Loģiski, ka nekas no tā nerada skaidrību, ja uzburtajām sakarībām nav saprotamas elementāras saknes. Vairākas fizikas stundas brutāli tiek aizvietotas ar manēža treniņiem, jo "kam gan vajadzīga fizika?".
2010. gada vasarā tiek parakstīts līgums, ka E divus semestrus apgūs fizikas kursu vēlreiz un kārtos eksāmenu katra semestra beigās. Semestra pirmajās trīs nedēļās ir maz izpratnes par lekciju nopietnību, taču oktobra sākumā E radikāli maina attieksmi pret šo priekšmetu. Apgaismības iemesli nav īsti zināmi, bet jau pirmajā kontroldarbā tiek iegūts pārsteidzošs vērtējums, augstākais grupā. Visu semestri fizikas priekšmets tiek virzīts kā prioritārs, salīdzinot ar pārējiem pieciem, jo tajos vismaz kaut kādas priekšzināšanas E bija guvis vidusskolā, salīdzinot ar fiziku. Visa ieguldītā darba mērķis ir "dabūt 4 eksāmenā," zemāko pozitīvo vērtējumu.
2011. gada 10. janvārī E kārto līdz šim smagāko pārbaudījumu fizikā par zināšanas mehānikā, svārstībās, termodinamikā, molekulārfizikā un elektrostatikā.  Ieskatam pārrakstīšu jautājumus:
1. Maksvela un Bolcmaņa sadalījums.
2. Kāpēc sabiedriskā transporta pieturās ir viļņveidīgs asfalts.
3. Cik reizes Ņūtona pievilkšanās spēks ir vājāks par Kulona atgrūzšanās spēku dieviem protoniem.
4. Pusi ceļa mašīna brauc ar 40km/h, otru pusi ar 80km/h. Kāds ir vidējais ātrums?
Neviens arī nesaka, ka tas ir kas viegli.
Eksāmens tiek novērtēts ar 8 ballēm.



Grūti raksturot sajūsmu, ja vēl pirms pāris nedēļām sekmīgs vērtējums tikai sapņos rādījās, bet rezultāts ir divkārt labāks.
iTunes: Instrumenti - Pieturi Mani Sev Klāt

Komentāri

  1. Woaw, vecīt, labais! Tas ir tiešām kaut kas tāds, ar ko jāapsveic!

    AtbildētDzēst
  2. gaidu nākamo sēriju ar nosaukumu "Edgara un Dārtas attiecību vēsture" :D

    AtbildētDzēst
  3. pēdējais jautājums ir ņirgāšanās?

    AtbildētDzēst
  4. Pēdējais jautājums nav ņirgāšanās, ja atceras, ko vispār nozīmē ātrums fizikā.

    AtbildētDzēst
  5. ar fiziku ok, bet LV valoda vēl aizvien tev sagādā grūtības. nelielas, bet grūtības.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...