Sacensības treniņplānā bija ierakstītas kā treniņs. Mērķis bija pieveikt visus kalnus un paskriet pāris etapus ātrāk. Nenopietnā attieksme jau pierādījās pašā sākumā, kad nokavēju savu starta minūti iesildoties un distanci sāku tieši minūti vēlāk. Orientējos un skrēju diezgan brīvi, jo šodien jācīnās bija vienīgi pašam ar sevi. Apvidus bija tāds, kā to iedomājos. Daudz gravu un kalnu, tumši zaļo un strautiņu. Orientēšanās sagādāja jaunas sajūtas un patiesu prieku par nacionālā parka apvidu. 5. kp sāku bakstīt par ātru, kas prasīja gandrīz divas minūtes. Jāpiebilst, ka skriešana pa gravu traversā šodien bija ātrāka ka laušanās pa pakāji. Variants uz 10.kp nebija ātrāks par skriešanu apkārt pa ceļu, jo aizkavēja upītes šķērsošana. ~7 minūtes atstāju nekontrolējot virzienu, skrienot uz 12.kp un 21. kp. Bēdīgi, taču vispār nedomāju padoties. Beigas bija vēl smagākas un interesantākas. Katrs etaps bija jauns izaicinājums nezaudēt kontroli, kaut arī brīžiem pareizais ātrums bija iet soļiem. Mans 8,7 km distances laiks bija mazliet virs 10 min/km (1h29min), no kura 11 minūtes atstātas kļūdās, taču pēc finiša biju sajūsmā par distanci. Viennozīmīgi vienas no visu laiku labākajā o-sacensībām Latvijā, kurā esmu skrējis pēdējos gados. Kaut vai sacensību centra izkārtojuma dēļ un dušām.
Gandrīz DD
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!