Ar 12 km krosu Cēsīs pabeidzu gatavošanās plāna uz Pasaules čempionātu intensīvāko daļu. Pēc tā Jāņus pavadīju pie Jāņa Lagastos.
Līgo rītā Cēsu centrā pulcējās pāris simti sporta entuziastu, kas gatavojās svētkus iesākt ar aizraujošu 6 vai 12 km skrējienu Jānis, Jānītis. Man pasākums tika iekļauts treniņplānā ar piebildi, ka būs grūti, bet obligāti jānoskrien. Pēc vakara intervāliem un vāji gulētas nakts sajūtas no rīta bija necerēti labas, tāpēc taktika, kā distancē uzvesties, tika izplānota tikai īsi pirms starta, Jānis deva padomu skriet ar 3:40 min/km, kas laikam izdevās tikai pāris vietās. Pateicoties viņam, skrēju ar advancētu ierīci uz rokas, kas regulāri sazinās ar spoguļiem kosmosā, varēju sekot līdzi savam ātrumam un sirds ritmam tiešsaistē. Sākumā nospraudu mērķi turēt komfortablu pulsu zem 180 sitieniem/min, jo prātā palikusi bēdīgā pieredze no Ausekļa 5 km krosa. Jau pašā sākumā ierindojos skrienošās masas vidusdaļā. Temps ar attiecīgo pulsu bija ~ 4:00 - 4:20 min/km, kas skrienot likās ļoti labi. Ja sākumā pa pilsētu un grants ceļiem pāris skrēji mani vēl apdzina, tad ieskrienot mežā sāku ievērot, ka konkurenti kļūst ievērojami lēnāki kāpumos un vēl esmu ātrāks downhilā, kas ļāva ne tikai atgūt zaudēto, bet arī pacelties par pāris vietām augstāk. Apskriet vēl vairāk dalībniekus liedza pēkšņas sāpes krūtīs un vēderā pēc ilgākiem skrējieniem lejup pa kalnu. Īsti skaidrības, kāpēc sāpēs parādās un kā no tām izvairīties, nav, bet pēc pāris minūtēm tās pāriet skrienot. Mazliet vīlos sevī, bet otrā elpa parādījās pēc TV/dzirdināmā punkta. Pēc tā apdzinu divus principālos konkurentus, un pulsu vēl joprojām noturot vajadzīgajā režīmā. Varētu teikt, ka visu distanci taupījos pēdējā kilometra kāpumam Cēsīs. Tur arī pavēru šķiedras un atstāju grupā skrienošos, paātrinoties pret kalnu. Finišēju ar rezultātu ~ 55:15. Pēc galveno fanu stāstītā, ierindojos trešajā desmitā un priekšā palaižot pāris ōpjus, kam negribējās ticēt, jo oficiālu rezultātu vēl nav.
Līgo vakarā piedalījos Tamužu vienas stundas rogainingā Lagastos. Distance, kas sastāvēja no astoņiem kontrolpunktiem, kuros jāatbild uz vidusskolas jautājumiem, un diviem speciālajiem uzdevumiem, šaušana mērķī un malkas skaldīšana, bija jāveic pārī ar pretējo dzimumu. Mana pāriniece bija no Bukarestes, kas deva lielisku iespēju novērtēt savas angļu valodas zināšanas, strādājot komandā. Apmeklējām tikai pusi no visiem punktiem, jo trešdaļu laika rakām, tāpēc godalgotu vietu neizcīnījām. Pēc tam pirts, siers, gaļa... Sauli neieraudzīju, bet līdz 4:00 izvilku. 24 stundas pilnīgi atslābu, ko varot turpināt dienām ilgi.
Pašlaik programmā Glastonbury tiešraides pa BBC.
Līgo rītā Cēsu centrā pulcējās pāris simti sporta entuziastu, kas gatavojās svētkus iesākt ar aizraujošu 6 vai 12 km skrējienu Jānis, Jānītis. Man pasākums tika iekļauts treniņplānā ar piebildi, ka būs grūti, bet obligāti jānoskrien. Pēc vakara intervāliem un vāji gulētas nakts sajūtas no rīta bija necerēti labas, tāpēc taktika, kā distancē uzvesties, tika izplānota tikai īsi pirms starta, Jānis deva padomu skriet ar 3:40 min/km, kas laikam izdevās tikai pāris vietās. Pateicoties viņam, skrēju ar advancētu ierīci uz rokas, kas regulāri sazinās ar spoguļiem kosmosā, varēju sekot līdzi savam ātrumam un sirds ritmam tiešsaistē. Sākumā nospraudu mērķi turēt komfortablu pulsu zem 180 sitieniem/min, jo prātā palikusi bēdīgā pieredze no Ausekļa 5 km krosa. Jau pašā sākumā ierindojos skrienošās masas vidusdaļā. Temps ar attiecīgo pulsu bija ~ 4:00 - 4:20 min/km, kas skrienot likās ļoti labi. Ja sākumā pa pilsētu un grants ceļiem pāris skrēji mani vēl apdzina, tad ieskrienot mežā sāku ievērot, ka konkurenti kļūst ievērojami lēnāki kāpumos un vēl esmu ātrāks downhilā, kas ļāva ne tikai atgūt zaudēto, bet arī pacelties par pāris vietām augstāk. Apskriet vēl vairāk dalībniekus liedza pēkšņas sāpes krūtīs un vēderā pēc ilgākiem skrējieniem lejup pa kalnu. Īsti skaidrības, kāpēc sāpēs parādās un kā no tām izvairīties, nav, bet pēc pāris minūtēm tās pāriet skrienot. Mazliet vīlos sevī, bet otrā elpa parādījās pēc TV/dzirdināmā punkta. Pēc tā apdzinu divus principālos konkurentus, un pulsu vēl joprojām noturot vajadzīgajā režīmā. Varētu teikt, ka visu distanci taupījos pēdējā kilometra kāpumam Cēsīs. Tur arī pavēru šķiedras un atstāju grupā skrienošos, paātrinoties pret kalnu. Finišēju ar rezultātu ~ 55:15. Pēc galveno fanu stāstītā, ierindojos trešajā desmitā un priekšā palaižot pāris ōpjus, kam negribējās ticēt, jo oficiālu rezultātu vēl nav.Līgo vakarā piedalījos Tamužu vienas stundas rogainingā Lagastos. Distance, kas sastāvēja no astoņiem kontrolpunktiem, kuros jāatbild uz vidusskolas jautājumiem, un diviem speciālajiem uzdevumiem, šaušana mērķī un malkas skaldīšana, bija jāveic pārī ar pretējo dzimumu. Mana pāriniece bija no Bukarestes, kas deva lielisku iespēju novērtēt savas angļu valodas zināšanas, strādājot komandā. Apmeklējām tikai pusi no visiem punktiem, jo trešdaļu laika rakām, tāpēc godalgotu vietu neizcīnījām. Pēc tam pirts, siers, gaļa... Sauli neieraudzīju, bet līdz 4:00 izvilku. 24 stundas pilnīgi atslābu, ko varot turpināt dienām ilgi.
Pašlaik programmā Glastonbury tiešraides pa BBC.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!