Lietas nesarežģīt

Nedēļas nogalē atradu darbavietu pāris nākamajiem mēnešiem pilsētas centrā, netālu no jaunās dzīvesvietas. Uzreiz nopelnīju mazliet naudas, lai brīvdienās varētu satikties ar draugiem Zeltiņos, kur noskrēju vienas no kvalitatīvākajām un interesantākajām sacensībām Latvijas Kausa kalendārā ar mērķi savākt ranga punktus un pārbaudīt, kā ir skriet "uz svaigumu". Attieksme pret sacensībām jau ar vidējās distances startu bija vairāk kā nenopietna, taču pēc pāris kļūdām tomēr centos saņemties un uzrādīt pieklājīgu rezultātu. Ieslīkt dziļākās analīzēs laikam gan nav vērts, taču pieminēšu, ka otrās dienas garā distance šajās sacensībās tiek sākta ar iedzīšanu. Varbūt tieši tāpēc, ka gandrīz visus 9 km skrēju redzamības robežās kopā ar pāris konkurentiem, izdevās saglabāt labu tempu līdz galam. Kaut arī vietu sadalījums aiz uzvarētāja KB tika izšķirts, uztaustot pēdējo kp, distances pēdējos trīs etapos nācās atzīt, ka man nepiemita cīnītāja gars, jo tā vietā, lai domātu par  iespēju apsteigt konkurentus, vienkārši sekoju un palaidu garām pāris lieliskas izdevības tikai tāpēc, ka nevarēju noticēt sev un saņemties neskriet līdzi kļūdā. Rezultātā no zemākā pjedestāla pakāpiena braucu mājās ar medus burku.
Līdz mājām svētdien, protams, netiku. Tā vietā piestāju pie DD ieēst, uzspēlēt volejbolu, un vakarā apmeklējām pilsētas mazo festivālu Briāna ielā. Instrumentu vietā saņēmām pilnu skatuvi ar valstī pazīstamiem mūziķiem, kuri, manuprāt, sniedza vienu no emocionāli skaistākajiem priekšnesumiem vasarā un dēvē sevi par Viegli. Neskatoties uz lietu, svētdienas vakars bija izdevies ar uzviju.
Tagad turpinu ņemties ar kartes zīmēšanu un nebeidzamu zāles pļaušanu mājās. Šonedēļ solījos nopelnīt naudu atkal jaunām izklaidēm un aizmīties līdz Atgāzenes ielai.
Iet labi, taču tieši pēdējā laikā mierā neliek pretrunas sevī.


Ziemā nebija laika klausīties, bet tagad gan Viegli.