Atgriežoties universitātē, jau pēc pirmajām lekcijām atcerējos, kāpēc es to izvēlējos. Studijas ir tieši tas, ko vēlos pašlaik darīt. Otrajā kursā piedāvātie priekšmeti kļuvuši stipri saistošāki. Daudz laboratorijas un ķīmijas. Arī lekciju saraksts ir lielisks, piektdienas un otrdienas brīvas. Esmu pārvācies uz dzīvi galvaspilsētas centrā un nodrošinājis vismaz simbolisku darbavietu ar pieklājīgu atalgojumu. Līdz ar septembri treniņi kļuvuši retāki un nepārdomātāki, izpildu tikai pašu minimumu, lai nedēļas nogalē varētu pakustināt pleznas Grīviņos. Aiz slinkuma esmu kļuvis atkarīgs no datorspēles, kas jau bija paredzams. Esmu mazliet iekūlies zemā pašapziņā pēc manām izklaidēm vasaras otrajā pusē. Bet tur neviens cits nav vainīgs, izņemot mani. Lai nu kā, mani sapņi par labāku dzīvi nemainās un pilnai laimei daudz jau arī nevajag.
Jā, uz nedēļas beigām slikto ziņu pienāk vairāk kā labo. Kaut arī dzīvoju akā, tomēr sadzirdēju, ka vesela komanda vienkārši ir aizgājusi vienā brīdī. Neaptverama traģēdija.
R.I.P. KS
0 ?:
Ierakstīt komentāru