Nevarētu teikt, ka pirmā piektdiena šogad būtu visai izdevusies.
Piecēlos septiņos. Gandrīz trīs stundas nosēdēju priekšā pieciem uz lapiņas uzrakstītiem jautājumiem eksāmenā. Pārsvarā zīlēju, kā tiek lietota mazāko kvadrātu metode pirmās pakāpes polinomam un kā varētu atrisināt otrā veida līnijintegrāli pa elementāru parabolu. Rezultāti? Vērtējums labāks, kā iepriekšējā vakarā cerēju, taču tad, kad sapratu, ka nesaņēmu maksimālo atzīmi, jo grieķu burtus sigma un delta uzskatu par vienu un to pašu, biju diezgan vīlies. Stipendijai ar 8 laikam gan būs par maz, bet vēl visas iespējas atlikušajos piecos priekšmetos revanšēties.
Vēl negaidīti atsitu celi pret asfaltu pašā tilta vidū, braucot ar riteni no skolas, jo, izvairoties no peļķēm, pavilku stūri zem margas. Nākamajā brīdī es jau slaucīju dubļainos cimdus, jo lija sniegs. It kā nekas traks, bet uz maskačku braukt vairs negribējās.
Pāris cilvēkiem esmu stāstījis, cik reti dusmojos, bet tagad gan bija tā reize, kad ļāvu sevi nolīdzināt līdz ar zemi, un visa pēcpusdiena un arī vakars pagāja mīnusā. Viss, ko darīju, labākajā gadījumā bija bezjēdzīgs, lai neteiktu vēl sliktāk. Sen nebiju tā atlaidis. Likās, ka treniņstundas pašas dzēšas, pateicoties šodienas neplānotajai brīvdienai.
Jautāju sev, varbūt tā vajag? Kad vēl es tā varēšu dusmoties uz visiem? Gandrīz visiem.
Pāris cilvēkiem esmu stāstījis, cik reti dusmojos, bet tagad gan bija tā reize, kad ļāvu sevi nolīdzināt līdz ar zemi, un visa pēcpusdiena un arī vakars pagāja mīnusā. Viss, ko darīju, labākajā gadījumā bija bezjēdzīgs, lai neteiktu vēl sliktāk. Sen nebiju tā atlaidis. Likās, ka treniņstundas pašas dzēšas, pateicoties šodienas neplānotajai brīvdienai.
Jautāju sev, varbūt tā vajag? Kad vēl es tā varēšu dusmoties uz visiem? Gandrīz visiem.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!