Pāriet uz galveno saturu
Pirmdienas naktī kinoteātrī noskatījos Girl With Dragon Tattoo. Noteikti vairāk kā trīnīša vērta. Jau pašā sākumā pārsteidza Karenas O versija par to, kā Led Zeppelin jāizklausās 2012. gadā. Grāmatā vien sešas lapas izlasīju, neskatoties uz to, filma likās dievišķa. Varbūt tāpēc, ka pēdējā laikā sēdēju uz drāmām un stulbām romantiskām komēdijām, kas ar laiku vienmēr apnīk un ka gandrīz tukšā lielākajā zālē filmu varēja baudīt visaugstākajā līmenī. Piesaistīja Stokholmas arhitektūra un infrastruktūra daudzās epizodēs, likās pazīstama, un zviedri. Cerams vasarā neaizmirsīšu emocijas un izlasīšu visu Larsona sēriju.
Nākamajā vakarā seksuāla rakstura noziegumi atspoguļojās pirmspirmizrādē Nacianālajā teātrī Osedžas Zeme, kur studentiem tika dota iespēja novērtēt jaunā režisora nākamo amerikāņu jau kkur redzētu ģimenes drāmu vairākās paaudzēs, kas bija emocionāli pārsātināta visus trīs cēlienus. Tāpēc es izvēlos JRT, jo amerikāņu vietā būtu latvieši, kas man patiktu stipri vairāk.
Kavēju manēžas, nerūpējos par veselību, spiežu uz kilometriem un apzinīgi mācos katram eksāmenam. Vēl esmu mazliet tā nopietni sācis apsvērt desmitgades plānu. Baigi.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...