Pāriet uz galveno saturu

Smadzeņvētrošana

Esmu sajūsmā par iespēju slēpot. Tā kā Jūrmalā sniegs ir tikai simboliskā daudzumā, apmeklēju abas pilsētas distanču slēpošanas trases. Uzvaras aplis tradicionāli garlaicīgs un īss, taču Biķernieki šodien dienas vidū bija ļoti tīkami, un mazliet saule paspīdēja. Pēdējās dienās pārraku vietējos sporta veikalus un meklēšanas serverus, lai uzzinātu kko par slēpju uzturēšanu un sagatavošanu. Tāpat kā pirms pāris gadiem biju pārņemts ar sniegdēļošanu, tagad ziema asociējas arī ar pārvietošanos pret kalnu.
Slēpojot vēl labāk kā skrienot sanāk daudz un kvalitatīvi domāt. Jo visa padarīšana ir stipri plūstošāka un mierīga, ja vēl uz trases ir tikai pāris slēpotāji un klusums. Divās stundās izplānoju to, kas man prasītu vismaz dienu vai mēnešus. Galvenokārt, kā pildīt savu jaunāko IT uzdevumu un realizēt vēl pāris nepabeigtas idejas vasarā. Kaut arī Baiba tikai runāja Henrija vārdiem, es to uztvēru ļoti nopietni un jūtos atbildīgs. Vai arī vienkārši man ir daudz brīva laika.

Uzreiz, kad uzsniega, pārgāju uz Into The Wild skaņu celiņu vai arī vēlu naktī ieslēdzu Mumford & Sons.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...