Smadzeņvētrošana

Esmu sajūsmā par iespēju slēpot. Tā kā Jūrmalā sniegs ir tikai simboliskā daudzumā, apmeklēju abas pilsētas distanču slēpošanas trases. Uzvaras aplis tradicionāli garlaicīgs un īss, taču Biķernieki šodien dienas vidū bija ļoti tīkami, un mazliet saule paspīdēja. Pēdējās dienās pārraku vietējos sporta veikalus un meklēšanas serverus, lai uzzinātu kko par slēpju uzturēšanu un sagatavošanu. Tāpat kā pirms pāris gadiem biju pārņemts ar sniegdēļošanu, tagad ziema asociējas arī ar pārvietošanos pret kalnu.
Slēpojot vēl labāk kā skrienot sanāk daudz un kvalitatīvi domāt. Jo visa padarīšana ir stipri plūstošāka un mierīga, ja vēl uz trases ir tikai pāris slēpotāji un klusums. Divās stundās izplānoju to, kas man prasītu vismaz dienu vai mēnešus. Galvenokārt, kā pildīt savu jaunāko IT uzdevumu un realizēt vēl pāris nepabeigtas idejas vasarā. Kaut arī Baiba tikai runāja Henrija vārdiem, es to uztvēru ļoti nopietni un jūtos atbildīgs. Vai arī vienkārši man ir daudz brīva laika.

Uzreiz, kad uzsniega, pārgāju uz Into The Wild skaņu celiņu vai arī vēlu naktī ieslēdzu Mumford & Sons.