Sestdien 3km sprinta distancē jau pašā sākumā gandrīz sāku raudāt par trašu kvalitāti. Visas zaļās pārtrauktās līnijas kartē likās tīrā miskaste. Visvairāk žēl bija slēpju, taču lietpratēji mierināja, ka nav jau variantu. Pārvietojos ar ātrumu knapi zem 10 min/km. Jāpiebilst, ka garas klasikas slēpes noteikti nav labākā izvēle šaurām vagām pret kalnu. Bet es nečīkstēju un nečīkstēšu. Kad burtiski iesprūdu starp trīs priedītēm nogāzē, sapratu, ka jāmaina attieksme, jo citādi mazais brīvlaiks draud izvērsties par ļaunu murgu. Tad nu atlikušajā distancē un vēl nākamajā dienā 7,5km stafetē centos no slēpojuma (ja to tā var nosaukt) izspiest maksimāli daudz pozitīvu emociju, un tas ar' nebija tik grūti. Kaut arī tādā aukstumā slēpes neparko neslīdēja, toties spīdēja saule un atradās draugi, kas trases malā vērtīgi atbalstīja. Biju lepns par sevi pēc katra veiksmīgi izbrauktā nobrauciena vai pagrieziena. Atzīmēšanās katrā punktā prasīja apmēram pus minūti, nevaru sūdzēties, jo man vismaz ir visas atzīmes.
Vakaru pavadījām pie DB un ģimenes. Daudz ko iemācījos vienā vakarā. Bez slēpju gatavošanas, klāt nākušas arī ģeniāli vienkāršas kulinārijas receptes. Kad tikšu pie cepeškrāsns, tas būs pirmais ko cepšu. Priecājos par labi pavadītu laiku, brīvlaika cienīgs.
Svētdien stafetē braucu otro etapu. Pirmajā daļā kalns prasīja raksturu, nobrauciens - visaugstākā līmeņa līdzsvaru. Kad tiku lejā - es jau biju izdarījis nespējamo. Salīdzinot ar sprintu, vairāk varēja izvēlēties variantus pa labām trasēm, kas mazliet atspēkoja neslīdēšanu. Lai arī pēdējie km tika veikti jau kaut cik meistarīgi, divreiz vienā etapā nokritu tieši slēpojot uz pēdējo punktu, un tā sulīgi.
Šonedēļ atpūtas nedēļa. Atpūtas.


3 ?:
Ja atpūtas, brauc beidzot ciemos! man vēl nedēļu brīvlaiks.
10.kp sprintā neņēmi? Un Tu mani iznīcini arī stafetē, es izrēķināju.
UPS! Bet splitlaiks bija.
Ierakstīt komentāru