Pāriet uz galveno saturu

Ziemas orientēšanās

Nākamajā rītā pēc pēdējās ziņas publicēšanas, kur sūdzējos par iespējamu vīrusu manī, viss graujošais bija prom un pašsajūta bija atgriezusies pieņemamā līmenī. Tātad satraukumam nebija pamata, un devos brīvdienas pavadīt Priekuļos. Startēju Latvijas čempionātā orientēšanās ar slēpēm. Mērķis tādā aukstumā apmeklēt banānu novadu bija saprast, kā ir slēpot pa mežu ar karti, sacensties ar Jāni, kurš bija man vistuvākais pretinieks, un nepalikt pēdējam. 
Sestdien 3km sprinta distancē jau pašā sākumā gandrīz sāku raudāt par trašu kvalitāti. Visas zaļās pārtrauktās līnijas kartē likās tīrā miskaste. Visvairāk žēl bija slēpju, taču lietpratēji mierināja, ka nav jau variantu. Pārvietojos ar ātrumu knapi zem 10 min/km. Jāpiebilst, ka garas klasikas slēpes noteikti nav labākā izvēle šaurām vagām pret kalnu. Bet es nečīkstēju un nečīkstēšu. Kad burtiski iesprūdu starp trīs priedītēm nogāzē, sapratu, ka jāmaina attieksme, jo citādi mazais brīvlaiks draud izvērsties par ļaunu murgu. Tad nu atlikušajā distancē un vēl nākamajā dienā 7,5km stafetē centos no slēpojuma (ja to tā var nosaukt) izspiest maksimāli daudz pozitīvu emociju, un tas ar' nebija tik grūti. Kaut arī tādā aukstumā slēpes neparko neslīdēja, toties spīdēja saule un atradās draugi, kas trases malā vērtīgi atbalstīja. Biju lepns par sevi pēc katra veiksmīgi izbrauktā nobrauciena vai pagrieziena. Atzīmēšanās katrā punktā prasīja apmēram pus minūti, nevaru sūdzēties, jo man vismaz ir visas atzīmes.
Vakaru pavadījām pie DB un ģimenes. Daudz ko iemācījos vienā vakarā. Bez slēpju gatavošanas, klāt nākušas arī ģeniāli vienkāršas kulinārijas receptes. Kad tikšu pie cepeškrāsns, tas būs pirmais ko cepšu. Priecājos par labi pavadītu laiku, brīvlaika cienīgs.
Svētdien stafetē braucu otro etapu. Pirmajā daļā kalns prasīja raksturu, nobrauciens - visaugstākā līmeņa līdzsvaru. Kad tiku lejā - es jau biju izdarījis nespējamo. Salīdzinot ar sprintu, vairāk varēja izvēlēties variantus pa labām trasēm, kas mazliet atspēkoja neslīdēšanu. Lai arī pēdējie km tika veikti jau kaut cik meistarīgi, divreiz vienā etapā nokritu tieši slēpojot uz pēdējo punktu, un tā sulīgi.

Šonedēļ atpūtas nedēļa. Atpūtas.

Komentāri

  1. Ja atpūtas, brauc beidzot ciemos! man vēl nedēļu brīvlaiks.

    AtbildētDzēst
  2. 10.kp sprintā neņēmi? Un Tu mani iznīcini arī stafetē, es izrēķināju.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...