1500

Rīgas čempionātā debitēju vieglatlētikas sacensības, 1,5 km skrējienā telpās. Biedri, kas to jau mēģinājuši, neslēpa, ka skriet tos deviņus apļus manēžā ir tīrā nāve, taču JT solīja, ka tas dod nozīmīgu pieredzi turpmākiem mačiem. Lai arī cik grūti ir mežā garās distances pēdējos kilometros, tas ir tīrais sīkums, salīdzinot ar sajūtām uz skrejceļa. Līdz pat pašam starta šāvienam par skrējienu centos nedomāt, pretējā gadījumā sāktu vemt. Pēc šāviena sapratu, ka sajūtas ir diezgan labas un pēdējais nepalikšu. Mazliet kurioza bija skriešana virāžās, kuru iekšmalā, protams, gribēja iespraukties visi 10 skrējēji, kā dēļ mazliet raustījos un pirmos apļus skrēju bara aizmugurē, kamēr biedri diktēja tempu priekšgalā. Pēc pirmajiem 800m jutos necerēti labi, tāpēc aizskrēju līdz 5. pozīcijai, uzreiz aiz Ausekļa puišiem. Trīs apļus pirms beigām spēcīgākie sāka izrāvienu, laidu garām, bet pats tikai cīnījos ar tempa saglabāšanu. Jāpiebilst, ka pēc skrējiena secināju, ka visu distanci manī valdīja bailes un neticība saviem spēkiem, centos skriet rezervēti, domāju par ļaunāko. Paātrinājos tikai pēdējā aplī, nevienu neapdzinu, skrējienā finišēju pirmspēdējais un priecīgs, ka tas viss nu ir galā. Rezultātā ar 4:40 no labākā rezultāta citā skrējienā atpaliku par vairāk kā 36 sekundēm. Nekādu brīnumu nenotika un noskrēju par pāris sekundēm sliktāk kā treniņos.