Nožēlojami. Saskrāpēju tēva busiņu pret citu džipu pagalmā, veicot manevru atpakaļgaitā. Domāju labas domas, centos kārtīgi stūrēt un skatīties apkārt, gribēju kā labāk, palīdzēt JT ar pārvākšanos, bet ne no kurienes savdabīgās skrāpēšanās skaņas pēc tam man nozaga savas 50 minūtes no dienas, aizpildot saskaņoto paziņojumu, un lielisko garastāvokli visai nedēļai. It kā varētu meklēt attaisnojumus, kāpēc tā, bet jebkurā gadījumā manas braukšanas prasmes kļuvušas bezatbildīgas. Un par jauniem zābakiem tagad varu aizmirsts, bradāšu ar vecajiem arī nākamziem. Piķis mīnusā.
Aukstumam uzmetu, visus treniņus šonedēļ esmu aizvadījis telpās. Pārsvarā manēžā. Piektdien debitēšu vieglatlētikas sacensībās 1500m distancē. Prognozes ir ļoti pesimistiskas, jo vēl joprojām skrienu mazliet virs 3 min/km. Ceru uz brīnumu.
Ja par sportu, tad viens nu ir skaidrs, kāpēc es studēju RTU. Ar lepnumu varu teikt, ka RTU Sporta Klubam interesē orientēšanās. Biju uz pārrunām ar kluba vadību, pastāstīju par pašreizējo situāciju, izklāstīju savu vīziju par nākotni, plāniem un mērķiem, un atbildes bija daudzkārt labākas kā cerēju. RTU ir gatava atbalstīt jebkurā veidā. Sacensību plānam tagad droši varu pievienot SELL spēles Somijā, kur startēšu zem RTU vārda.
Nu jā tad jau zolīdi ar RTU? Ko tieši vēl viņi gatavi dot, vai, respektīvi, atbalstīt. Pāris gadus atpakaļ, pat sporta stipendiju nogrieza, kuru vienu brīdi saņēmu.
AtbildētDzēstvienu piektdienas vakaru iemaldījos tavā pagalmā ar tēva garo volviķi, gribēju to tur uz īsu brīdi atstāt, jo bija jāaizskrien līdz Galerijai Rīga... biju manāmi iesvidīs cenšoties mašīnu dabūt cauri tunelim un apgriezt to tavā pagalmā
AtbildētDzēst