Pāriet uz galveno saturu

Kas jauns Baldžā?

Pirmās dienas vidējā distance
Rīgas Kausi. Pirmajā diena WRE posms. Jaunā karte un mežs ir lielisks, viens no labākajiem rajonā. Ar pamatīgu veģetācijas bagātību un tehnisks. Taču tā noteikti nebija Edgara diena un distance tiek veikta ar briesmīgu rezultātu. Līdz 13. kp kļūdiņas vēl varēja piedot, pārsvarā bakstīšanās, nevajadzīgu kp apmeklēšana un liekas apstāšanās kartes izlasīšanai. Uz 14. kp sajaucu dzeltenos ceļa labajā malā un tad jau sekundes pārvērtās minūtēs. Pēc kp paņemšanas nepadevos, turpināju iepriekšējā tempā. Līdz 19. kp vienkārši neieraudzīju, sāku šaubīties, trīsreiz pārliecinājos, vai esmu īstajā vietā, atkal daudz minūtes. Kļūda turpinājās arī uz nākamo kp, neieraugot bedri nogāze, kurai pārkritis koks. Finišēju mazajā sešiniekā un centos pēc iespējas ātrāk neveiksmi aizmirst.
Otrās dienas vidējā distance
Lietainajā otrās dienas vidējā distancē veicās stipri labāk. Jau skrienot uz startu, nopriecājos par labajām sajūtām, kas distances ļāva attīstīt labāko tempu šosezon. Distances sākums pa slapju, dubļainu purvu. Atcerējos pērnā gada trenera komentārus par orientēšanos šādā apvidū, tāpēc kp paņemšana grūtības nesagādāja. No purva izskrēju kopā ar VĀ, praktiski līdz finišam turpinājām kopā.  Kļūda uz 13. kp bija loģisks iznākums maucienam pa līdzeno daļu pēc purva. Tā vietā, lai sekotu virziena, centos dabā redzamo savienot ar karti, kas beidzās ar  atstātām 2'10''. Kā jau tas bija gaidāms, pie 15. kp mūs noķēra AT un Dima. Kopā turpinājām 4-5 cilvēku grupiņa, līdz AT pārķēra etapu, skrienot uz 20.kp, un palikām 3. Dimam izturēju līdzi līdz pat 22. kp etapa pusei, kur krievs ieslēdza nākamajā ātrumā. Līdzīgi, kā uz 13. kp, arī pēc skriešanas pakaļ raķetei, mazliet aizgāja ciet orientēšanās, un 22. kp meklēju stipri par zemu, taču, turpat skrienošais, VĀ izlaboja manu kļūdu. Vēl finiša taisnes sākumā paspēju iebraukt ar ģīmi dubļos, bet finišēju ar pieklājīgu 14. rezultātu, zaudējot līderim 8 minūtes. Labākajā gadījumā būtu ieskrējis desmitniekā.
Jāpiemin, ka sacensības organizēja mans klubs un pienākums bija parūpēties muzikālo noformējumu sacensību centrā. Jutos ļoti atbildīgs. Sagatavoju 3.5h listi, par kuras saturu droši vari jautāt man kādā soc. tīklā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...