Lieldienas Tatros tomēr bija ļoti laba ideja. Kaut arī pirmajā rītā, pamostoties mājīgā kalnu hatā pusotru kilometru virs jūras, aiz loga nēsājās bieza migla, pēcpusdienā laiks noskaidrojās un Slovāku dabas lepnums atsedzās pilnā varenībā uz atlikušajām brīvdienām.
Ja par visu pēc kārtas, tad turpceļā pusdienojām IKEA un pie reizes bagāžniekā iemetām pāris koka mēbeles. Tad piestājām Zakopanē, lai iesildīšanās nolūkā pastumtu ratus poļu pusē kalniem.
Bieza migla un miskaste visur, kur skaties. Šeit es sapratu, kāpēc Polijas kalnos ir trīsreiz lētāk kā Alpos.
Pēc tam pārbraucām uz Slovākijas pusi, apmetāmies minētajā kalnu būdā, lai nākamajā rītā dotos traversā caur mazo priedīšu mežu un dziļo sniegu. 2h30min maršruts mums prasīja 4h. Tā kā komandā bija arī pārītis mazu bērnu, es biju atbildīgs par ratu stumšanu/vilkšanu/nešanu/mešanu/stiepšanu pa šauro sniega reni. Tas bija patiesi smagi un ilgi. Kalnu taka, kas vasarā pārvēršas par tūristu maģistrāli, šoreiz prasīja pamatīgu piepūli, kārpoties pa dziļo sniegu.
Nākamajā dienā, Edgaru dienā, tika plānots kāpiens uz it kā sasniedzamu virsotni, taču tas atdūrās pret bez ekipējuma nepārvaramu sienu. Jau pusceļā mūs, komandas spēcīgāko sastāvu no trīs puišiem, sasniedza solītais putenis, kas brīžiem iešanu pa sniega lauku padarīja adrenalīna bagātu. Vispār gājiens stipri atgādināja virsotnes dienas kāpienu uz Monblānu. Bruņojušies tikai ar biezāku jaku un cietiem zābakiem vairākiem pakalniem tikām pāri, bet pie 2015m atzīmes nācās griezties atpakaļ, jo tālākajam ceļam bija nepieciešami vismaz dzelkšņi. Tad nu viegli lēkājām atpakaļ lejā pie pārējās komandas, kuras dienas maršruts iekarot kārtējo kalnu māju, kur norunājām ieturēt pusdienas. Brīvdienās ēsts tika daudz, praktiski visa vietējā virtuve divu dienu laikā. Pēcpusdienā kalna pakājē, pirms došanās mājup, pārskatījām pēdējos gados attīstīto tūrisma infrastruktūru kūrortā, un nolēmām, ka nākamgad jābrauc atkal.
Superīgi bilžukiņi!! Nē, tiešam superīgi! :)
AtbildētDzēstB.