Drīmtīms

Zigmārs, es un Jānis, šādā sastāvā stafetes esam skrējuši ap desmit reizēm, bet līdz uzvarai vienmēr pietrūcis. Gadu garumā iegājies, ka pirmo etapu skrien ZG, kurš šoreiz startā doto uzdevumu, atsēdēt un neatpalikt no līderu vagona, izpildīja gandrīz ideāli, nododot stafeti 5. vietā. Mans uzdevums bija izvirzīties vadībā un nodrošināt Jānim pēc iespējas labāku pārsvaru. Sāku ātri, izvēlējos drošus variantus uz pirmajiem punktiem, un pie otrā punkta apsteidzu Ozonu. Uzskrienot kalnu uz 5. kp, secināju, ka šodien kājas nav tik svaigas kā vakar, un sagāztajos kokus neizcēlos ar veiklību. Temps - 6:00 min/km. Pie tā paša 5. kp noķēru EH Tōb no Valmieras, un, lai arī pirmajā brīdī nekas par to neliecināja, ar kuru cīnījos līdz pat distances beigām. Līdz skatītāju punktam mani vajāja likstas ar iestigšanu purvā, nepareiziem variantiem un bakstīšanos punkta rajonā, ko izmantoja mazais EHT. Skatītāju punktā ieskrējām kopā, uzzināju, ka līderis ir vairāk kā minūti priekša un jāturpina spiest. Uzbakstīju ~30 sekundes 12. kp un pazaudēju EHT. Atlikušajos divos km orientējos, cik ātri vien varēju, un arī mazliet pievilku, bet tik un tā Jānim nodevu stafeti tikai 3. vietā, kas gluži nav tas, uz ko cerēju.

Jānis distanci veica ļoti profesionāli un ātri, konkurentiem neatstājot nekādas cerības, izņemot Mežmalas komandu, kas vēl spirinājās līdz pirmspēdējam kp, saglabājot intrigu par čempiona noskaidrošanu finiša taisnē, taču arēnā Jānis ieskrēja viens.

Mēs uzvarējām!