Ja Liene Tamuža nebūtu atgādinājusi, nemaz nepamanītu, ka kopš pēdējā vizītes blogger sākumlapā pagājušas gandrīz divas nedēļas.Nu jau vairāk, jo pirms došanās uz bez-interneta zonu aizmirsu pabeigt šo rakstu un galu galā publicēt, bet nu labs nāk ar gaidīšanu.
Līdz ar Ditas atgriešanos Latvijā mana vasara stipri izmainījās. Ļoti daudz kas bija jāpaspēj, un sēdēšanai pie teksta redaktora laika neatlika.
Augusta sākumā nodarbojos ar JT vecpuišu ballītes koordinēšanu. Vēlreiz pārliecinājos, cik nepiemērots esmu šādiem pienākumiem, taču pats pasākums izdevās kā rokkoncertā. Sīkumos izplūst laikam gan nav ļauts, bet varu teikt, ka pēdējo brīva vīrieša uzdzīvi vecpilsētā JT izpildīja ar uzviju.
Gluži ne nākamajā rīta, bet aiznākamajā, kad daži vēl tik tikko atguvušies no vecpuišu nakts, ar autoavārijas tuvplānu aizsākās trīs un vairāk dienu ilgās kāzas. Bez baltās ceremonijas, šampanieša piramīdas, gardākajām vakariņām šovasar, neveiksmīgās līgavas zagšanas, daudzstāvu kūkas un pašas vietas - Mālpils muižas, kur mums ar Ditu vien likās, ka sajaukuši mūsu numuriņu ar jaunlaulāto - atmiņā visvairāk iespiedās lieliskais viesu saraksts un stils. Līdz šim kāzas asociējās ar miljons nepazīstamiem onkuļiem un tantēm, garlaicīgām sarunām un zaļumballes mūziku. Jāņa un Lienes ballē es jutos lieliski. Daudz tuvu cilvēku, paaudzei atbilstošs formāts ar Kozmenu par vakara vadītāju, mičošana bez dziesmas, kurai nezinu vārdus, līgavas kāju lentas (no)ķeršana vecpuišiem, dejas pie Scissor Sisters ar līgavu un otrās dienas pasākums ar cirvja vicināšanu un zālīšu vākšanu Lagastos noteikti padarīja šo par vasaras neaizmirstamāko nedēļas nogali.
Pēc pāris dienām kopā ar jauno pāri apmeklējām, manuprāt, līdz šim labāko Prāta Vētras koncertu. Tā kā stāvējām praktiski stadiona vidū, skaņas kvalitāte bija izcila, un necerēti pozitīvas emocijas guvu tieši no jaunajām dziesmām. Tagad vēlreiz gribas noklausīties lielisko programmas kulminācijas mixiņu.
Līdz ar Ditas atgriešanos Latvijā mana vasara stipri izmainījās. Ļoti daudz kas bija jāpaspēj, un sēdēšanai pie teksta redaktora laika neatlika.
Augusta sākumā nodarbojos ar JT vecpuišu ballītes koordinēšanu. Vēlreiz pārliecinājos, cik nepiemērots esmu šādiem pienākumiem, taču pats pasākums izdevās kā rokkoncertā. Sīkumos izplūst laikam gan nav ļauts, bet varu teikt, ka pēdējo brīva vīrieša uzdzīvi vecpilsētā JT izpildīja ar uzviju.
Gluži ne nākamajā rīta, bet aiznākamajā, kad daži vēl tik tikko atguvušies no vecpuišu nakts, ar autoavārijas tuvplānu aizsākās trīs un vairāk dienu ilgās kāzas. Bez baltās ceremonijas, šampanieša piramīdas, gardākajām vakariņām šovasar, neveiksmīgās līgavas zagšanas, daudzstāvu kūkas un pašas vietas - Mālpils muižas, kur mums ar Ditu vien likās, ka sajaukuši mūsu numuriņu ar jaunlaulāto - atmiņā visvairāk iespiedās lieliskais viesu saraksts un stils. Līdz šim kāzas asociējās ar miljons nepazīstamiem onkuļiem un tantēm, garlaicīgām sarunām un zaļumballes mūziku. Jāņa un Lienes ballē es jutos lieliski. Daudz tuvu cilvēku, paaudzei atbilstošs formāts ar Kozmenu par vakara vadītāju, mičošana bez dziesmas, kurai nezinu vārdus, līgavas kāju lentas (no)ķeršana vecpuišiem, dejas pie Scissor Sisters ar līgavu un otrās dienas pasākums ar cirvja vicināšanu un zālīšu vākšanu Lagastos noteikti padarīja šo par vasaras neaizmirstamāko nedēļas nogali.
Pēc pāris dienām kopā ar jauno pāri apmeklējām, manuprāt, līdz šim labāko Prāta Vētras koncertu. Tā kā stāvējām praktiski stadiona vidū, skaņas kvalitāte bija izcila, un necerēti pozitīvas emocijas guvu tieši no jaunajām dziesmām. Tagad vēlreiz gribas noklausīties lielisko programmas kulminācijas mixiņu.

Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!