Pirmspēdējo augusta nedēļu pavadīju kluba Mangaļsalas treniņnometnē. Atmiņā nāk trakulības, kas pastrādātas tīņu gados, bet šoreiz nometnei bija konkrēts mērķis - LČ un Klubu stafetes. Aizvadījām vairākus kvalitatīvus tehnikas un ātruma treniņus. Spēka treniņi tika atstāti novārtā. Skrienot agri no rīta un vēlu vakarā savācās ievērojams apjoms, taču uzņemto tempu mana imūnsistēma neizturēja, un nometnes meistarības sacensībās nestartēju. Pēdējo dienu nogulēju gultā saķēris vietējo vīrusu. Šaubījos, vai startēt Valmieras čempionātā.
Ķluba šefs paziņoja, ka, ja gribu vietu pirmajā Ausekļa komandā, tad jāpārspēj ZG Valmieras čempionāta atlasītēs. Ja vēl 48h pirms starta gulēju gultā ar termometru, tad nākamajā dienā simptomi bija pilnīgi zuduši, tāpēc nolēmu, ka nu vidējo distanci mierīgi noskriešu. Ar mierīgu skriešanu pietika, lai par sešām minūtēm būtu priekšā ZG iedzīšanā un uzvarētu pirmo dienu jau trešo gadu pēc kārtas. Bet distance mani nokāva, nākamās sešas stundas nebija patīkamākās manā dzīvē. Stipri šaubījos, vai iziešu uz starta grajā distancē, jutos ļoti slikti. Vakaru pavadīju Lagastos, pirtī negāju, taču gatavoju piparmētru tēju un pesto. Lagastos vienmēr ir forši.
Nākamajā rītā mans veselības stāvoklis diži uzlabojies nebija. Lai nebūtu jāsalst un jāgaida apbalvošana jau no ierašanās brīža, pieņēmu lēmumu tomēr skriet tos 12 km. Distancē veicās negaidīti labi. Līdz distances trešajai ceturtdaļai biju iekrājis divu minūšu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem, neizdarot neko muļķīgu. Taču nelielais atslābums radīja loģisku iznākumu, un, pailgi mēģinot izprast vispārināto punkta rajonu pie 19. kp, DV un KO bija jau klāt. Atlikušo distances daļu skrējām apmēram trijatā, taču finišā nemaz neiesasitījos cīņā par uzvaru. Galvenais bija pēc iespējas mazāk novājināt organismu un finišet pirms ZG, kas izdevās un nodrošināja 3. etapu Auseklis I komandā.
Vēl gribēju pieminēt, ka esmu gaužām slikts autovadītājs. Mājās pie ledusskapja piesprausts foto, kurš apliecina, ka apdzīvotā vietā atļauto 50 km/h vietā pārvietojos ar pārgalvīgiem 99 km/h. Skumji, ka tas bija dienā, kad super piesardzīgi devos uz Kapusvētkiem. 60 Ls it is! Tur tad arī palika mana iekrātā nauda ceļam uz Varšavu.
Tagad kravāju mantas un pārvācos uz jauno mājvietu nākamjiem 9 mēnešiem - A.Briāna ielu. Pirmais iespaids par dzīvokli ir bēdīgs. Cerams, ar brāli kaut ko pamainīsim interjera labā, jo viņš ir mans jaunais dzīvokļa biedrs.
Ķluba šefs paziņoja, ka, ja gribu vietu pirmajā Ausekļa komandā, tad jāpārspēj ZG Valmieras čempionāta atlasītēs. Ja vēl 48h pirms starta gulēju gultā ar termometru, tad nākamajā dienā simptomi bija pilnīgi zuduši, tāpēc nolēmu, ka nu vidējo distanci mierīgi noskriešu. Ar mierīgu skriešanu pietika, lai par sešām minūtēm būtu priekšā ZG iedzīšanā un uzvarētu pirmo dienu jau trešo gadu pēc kārtas. Bet distance mani nokāva, nākamās sešas stundas nebija patīkamākās manā dzīvē. Stipri šaubījos, vai iziešu uz starta grajā distancē, jutos ļoti slikti. Vakaru pavadīju Lagastos, pirtī negāju, taču gatavoju piparmētru tēju un pesto. Lagastos vienmēr ir forši.
Nākamajā rītā mans veselības stāvoklis diži uzlabojies nebija. Lai nebūtu jāsalst un jāgaida apbalvošana jau no ierašanās brīža, pieņēmu lēmumu tomēr skriet tos 12 km. Distancē veicās negaidīti labi. Līdz distances trešajai ceturtdaļai biju iekrājis divu minūšu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem, neizdarot neko muļķīgu. Taču nelielais atslābums radīja loģisku iznākumu, un, pailgi mēģinot izprast vispārināto punkta rajonu pie 19. kp, DV un KO bija jau klāt. Atlikušo distances daļu skrējām apmēram trijatā, taču finišā nemaz neiesasitījos cīņā par uzvaru. Galvenais bija pēc iespējas mazāk novājināt organismu un finišet pirms ZG, kas izdevās un nodrošināja 3. etapu Auseklis I komandā.
Vēl gribēju pieminēt, ka esmu gaužām slikts autovadītājs. Mājās pie ledusskapja piesprausts foto, kurš apliecina, ka apdzīvotā vietā atļauto 50 km/h vietā pārvietojos ar pārgalvīgiem 99 km/h. Skumji, ka tas bija dienā, kad super piesardzīgi devos uz Kapusvētkiem. 60 Ls it is! Tur tad arī palika mana iekrātā nauda ceļam uz Varšavu.
Tagad kravāju mantas un pārvācos uz jauno mājvietu nākamjiem 9 mēnešiem - A.Briāna ielu. Pirmais iespaids par dzīvokli ir bēdīgs. Cerams, ar brāli kaut ko pamainīsim interjera labā, jo viņš ir mans jaunais dzīvokļa biedrs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!