Ar britu alternatīvā roka grupu Coldplay iepazinos pamatskolas pēdējā gadā, kad par bioloģijas stundu svarīgāka šķita klasesbiedra mp3 atskaņotāja pārlūkošana. Noklausījos The Scientists, taču izpildītājs nepalika prātā, Pāris mēnešus vēlāk filmā par sniega dēļiem un kalniem skaņu celiņā bija iekļauta Don't Panic. Pēc tam pats Alpos minētās dziesmas dungoju, vizinoties pa dziļajiem sniega laukiem kā filmā. Kā trešais gabals iekrita galvā Yellow, par kura maģiskumu nedaudz vēlāk Vaivaru pludmalē vasaras vakarā pastāstīja Ilze Ozola, kaut arī, par ko ir dziesma, pati grupa nevar atbildēt.
Sākoties vidusskolai, ja būtu jānosauc mana mūzikas gaume, atbildētu bez domāšanas. X&Y un Parachutes aizrāva tik ātri, ka papildus datorā vēl sastūmu vairākus koncertierakstus, cover un akustiskās versijas. Zilajā iPod no rītiem klausījos Politik, vakaros Till Kingdom Come. Viva La Vida albums ar Alpiem un Till Kingdome Come ar LP. Tā varētu turpināt ilgi, un kaut arī Tevi tas daudz neinteresētu, tieši šos faktus atcerējos ceļā uz koncertu.
Sapnis par koncertu aizsākās jau vidusskolā, kad apgalvoju, ka reizi dzīvē viņi ir jāredz, un pēc iespējas ātrāk, jo neviens nekļūst jaunāks. Neskaitāmas reizes esmu plānojis un rēķinājis lidojumus uz Londonu, Stokholmu un citām pilsētām, taču dūša vienmēr pietrūka.
Gada sākumā, kad biju mazliet iekrājis naudiņu, ar vēsu prātu tomēr nopirku divas biļetes uz koncertu Varšavā, neiedziļinoties nekādās detaļās. Man nebija ne plāna, kā pēc astoņiem mēnešiem tur nokļūt, kurš būs mans ceļabiedrs un vai vispār tikšu prom no lekcijām, tāpēc līdz vasaras vidum daudz par to nerunāju.
Septembris nebija ilgi jāgaida, un deviņas stundas pirms koncerta sākuma tik nokomplektēts sastāvs 680 km garajam ceļam uz Varšavu. Bija neliels uztraukums, vai paspēsim, jo izbraucām pēc iespējas vēlāk, lai mazāk kavētu manas svarīgās lekcijas. Lai arī pastāvējām pāris poļu sastrēgumus, pie milzīgās futbola čempionāta arēnas ieradāmies tieši 1,5 h pirms sākuma.Pat dzirdējām iesildītājus.
Nekad nebiju bijis milzīgā futbola stadionā ar gandrīz 100 k vietām. Ieejot mazliet trīcēja kājas no plašuma un gaisotnes, kas valdīja arēnā. Pāris foto..
..Un tad sākās. Daudz krāsiņas, gaismas, balsis, elpu aizraujoši efekti, skaņa un emocijas.
Varētu ieslīgt sīkumos, taču svarīgākais, ka beigās vienkārši jutos piepildīts.
Tagad prātā Yellow 2012. gada versija
Sākoties vidusskolai, ja būtu jānosauc mana mūzikas gaume, atbildētu bez domāšanas. X&Y un Parachutes aizrāva tik ātri, ka papildus datorā vēl sastūmu vairākus koncertierakstus, cover un akustiskās versijas. Zilajā iPod no rītiem klausījos Politik, vakaros Till Kingdom Come. Viva La Vida albums ar Alpiem un Till Kingdome Come ar LP. Tā varētu turpināt ilgi, un kaut arī Tevi tas daudz neinteresētu, tieši šos faktus atcerējos ceļā uz koncertu.
Sapnis par koncertu aizsākās jau vidusskolā, kad apgalvoju, ka reizi dzīvē viņi ir jāredz, un pēc iespējas ātrāk, jo neviens nekļūst jaunāks. Neskaitāmas reizes esmu plānojis un rēķinājis lidojumus uz Londonu, Stokholmu un citām pilsētām, taču dūša vienmēr pietrūka.
Gada sākumā, kad biju mazliet iekrājis naudiņu, ar vēsu prātu tomēr nopirku divas biļetes uz koncertu Varšavā, neiedziļinoties nekādās detaļās. Man nebija ne plāna, kā pēc astoņiem mēnešiem tur nokļūt, kurš būs mans ceļabiedrs un vai vispār tikšu prom no lekcijām, tāpēc līdz vasaras vidum daudz par to nerunāju.
Nekad nebiju bijis milzīgā futbola stadionā ar gandrīz 100 k vietām. Ieejot mazliet trīcēja kājas no plašuma un gaisotnes, kas valdīja arēnā. Pāris foto..
Tagad prātā Yellow 2012. gada versija
man tiešām liels prieks par Tevi :)
AtbildētDzēstD.S.
a neko neatceros par nekādu Vaivaru vakaru, kas, ko?
AtbildētDzēstTāds Hipsters.
AtbildētDzēstPops nevis roks.
M.