Remontiņš un stafetes

Pirmais iespaids par jauno dzīvesvietu nebija no labākajiem, ko papildināja arī pesimisms par tās izdaiļošanu. Kaut arī līdz šim likās, ka neesmu saimniecisks un esmu slinks krāsotājs, mazgātājs vai slīpētājs, šonedēļ uzvirmoja necerēts entuziasms šajā lietā, kas pārsteidza ne tikai mani. Kad ienācām pirmo reizi, jaunais dzīvokli prasīja svaigas krāsas un svaigu gaisu, tāpēc pēdējās dienas ņemos pa būvmateriālu veikaliem, paletēm, sienām, logiem un paklājiem, cenšoties nākamās vismaz 362 naktis padarīt mazliet siltākas un patīkamākas.
Klubu stafetes pēdējā vasaras dienā beidzās ar dalītām emocijām. Pirmkārt, komanda palika bez rezultāta, jo izšķirošajā 5. etapā izpildījās ļaunākais no scenārijiem, izlaižot kontrolpunktu. Otrkārt, manis piedāvātais pirmo etapu plānojums (1. etapu skrien Mikus, 2. Alvis+Krista 3. es) neattaisnoja cerības, jo nodevu stafeti ~ 7 minūtes aiz līderiem. Treškārt, pieļāvu klasisku kļūdu distances beigu daļā, kad pārlieku palielināju tempu un orientēšanās kļuva ļoti pavirša, kas rezultējās kļūdās divos kp pēc kārtas. Taču priecājos un apsveicu Ozonu, kas otro gadu pēc kārtas pierādīja savu varenību, pat atļaujoties sastāvā neiekļaut raķeti DD.
Brīvdienās skriešu LČ vidējā un stafetē, kas atmiņā atsauc pērnā gada pozitīvās emocijas. Tēmēju uz augstiem rezultātiem. It sevišķi stafetē ar ZG un JT.

Atgriezos universitātē. 3. kurss. Notiek tik daudz. Pieņemu vēl neaptverami lielus lēmumus par turpmākajiem gadiem, dzīvi un mērķiem. Bet par to nākamreiz.