Pirmā sastapšanās ar zinātnisko darbu notika 11. klasē, kad kopā ar IL izdalīju laktozi no piena sūkalām, eksperimentālo daļu veicot RTU ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu katedrā. Darbojoties laboratorijā ar daudz trubiņām, glāzītēm, aparātiem un formulvienībām, laikam gan manā galvā pirmoreiz iedegās kvēla interese par ķīmijas zinātnisko darbu, jaunradi, tehnoloģijām. Tas nospēlēja arī lielu lomu studiju virziena izvēlē.
Pabeidzot pirmos divus kursus un lielāko daļu vispārīgo priekšmetu, tā pa īstam sāku domāt par karjeru, mērķiem, virzienu šajā nozarē. Sapratu, ka kko filtrēju ķīmijas lauciņā un laiks līst ārā no lekcijām un teorijām. Vasarā nolēmu sākt no paša sākuma, pastrādājot pāris mēnešu par laborantu, kas vairāk deva praktiskas iemaņas, kā jaunas zināšanas.
Atgriežoties universitātes 3. kursā, fakultātes vadība uzreiz mudināja domāt par kursa un bakalaura darba tēmu, kas bieži vien ir liels darbs divu gadu garumā. Pirmajā brīdī mazliet nobijos. Nebiju izvēlējies pat nozari, kurā darboties, kur nu vēl tēmu. Apskatot garos sarakstus ar piedāvātajā tēmām, situācija nebūt neuzlabojās, taču atcerējos par jau minēto Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedru, kur uzreiz devos uz nelielām pārrunām. Profesori piedāvāja vairākas tēmas par jaunu nukleozīdu un cukuru sintēzi, kas pirmajā brīdī neradīja nekādas asociācijas. Nedēļas nogalē palasīju pāris bakalaura un maģistra darbu par līdzīgām tēmām, cerot, ka tas palīdzēs izvēlēties starp cukuriem vai purīnu nukleozīdiem, taču tā nenotika. Gala izvēli atstāju prof. E. Bizdēnas ziņā. Pilnīgs randoms, un tagad varu lepoties, ka vismaz nākamos 4 mēnešus referatīvajos žurnālos un datubāzēs vākšu jaunāko informāciju par pētījumiem purīnu nukleozīdu azido un triazolilatvasinājumu sintēzē un īpašībās.
Līdz ar to mācības aizņems lielāku daļu mana laika kā jebkad agrāk un spiedīsies virsū citām aktivitātēm. Viens no lēmumiem par ko lauzīju galvu visu nedēļu bija nākamo mēnešu prioritāšu dalīšana, kā apvienot darbu, mācības, orientēšanos, izklaides utt. Skaidrs, ka no kaut kā būs jāatsakās. Ir sajūta, ka dzīve maina virzienu.
Pabeidzot pirmos divus kursus un lielāko daļu vispārīgo priekšmetu, tā pa īstam sāku domāt par karjeru, mērķiem, virzienu šajā nozarē. Sapratu, ka kko filtrēju ķīmijas lauciņā un laiks līst ārā no lekcijām un teorijām. Vasarā nolēmu sākt no paša sākuma, pastrādājot pāris mēnešu par laborantu, kas vairāk deva praktiskas iemaņas, kā jaunas zināšanas.
Atgriežoties universitātes 3. kursā, fakultātes vadība uzreiz mudināja domāt par kursa un bakalaura darba tēmu, kas bieži vien ir liels darbs divu gadu garumā. Pirmajā brīdī mazliet nobijos. Nebiju izvēlējies pat nozari, kurā darboties, kur nu vēl tēmu. Apskatot garos sarakstus ar piedāvātajā tēmām, situācija nebūt neuzlabojās, taču atcerējos par jau minēto Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedru, kur uzreiz devos uz nelielām pārrunām. Profesori piedāvāja vairākas tēmas par jaunu nukleozīdu un cukuru sintēzi, kas pirmajā brīdī neradīja nekādas asociācijas. Nedēļas nogalē palasīju pāris bakalaura un maģistra darbu par līdzīgām tēmām, cerot, ka tas palīdzēs izvēlēties starp cukuriem vai purīnu nukleozīdiem, taču tā nenotika. Gala izvēli atstāju prof. E. Bizdēnas ziņā. Pilnīgs randoms, un tagad varu lepoties, ka vismaz nākamos 4 mēnešus referatīvajos žurnālos un datubāzēs vākšu jaunāko informāciju par pētījumiem purīnu nukleozīdu azido un triazolilatvasinājumu sintēzē un īpašībās.
 |
| Purīns |
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!